KP 2021. gadā pieņēma lēmumu par karteļa konstatēšanu iepirkumos būvniecības jomā, lēmumu pamatā balstot uz operatīvo darbību laikā slepeni iegūtu personu sarunu audioierakstu atšifrējumiem, kurus KP nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Administratīvā apgabaltiesa vēlāk pievienojās KP pamatojumam un KP lēmumu atstāja spēkā. 

Jau tobrīd sākās plašas publiskas diskusijas par zaudējumu piedziņu no lietā iesaistītājām juridiskajām personām, kas vainu nebija atzinušas un KP lēmumu pārsūdzējušas. Tā laika ģenerālprokurors un citas publiskas personas tiesu uzskatīja par formalitāti un aicināja pasūtītājus jau tobrīd vērsties ar zaudējumu atlīdzības prasībām pret ‘vainīgajiem’ būvniekiem, vilcināšanās gadījumā draudot ar kriminālatbildību. Sarunas no Konkurences padomes lietas nez kādā veidā nonāca pie žurnālistiem, kas dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām izveidoja iknedēļas svētdienas raidījumu otrdienā un izgaismoja sarunās pieminētās publiskās personas. Tādā veidā kāds ministrs Saeimas vēlēšanās tiks izsvītrots, bet kāds ar konkurences iestādes darba pieredzi kļuva par Saeimas deputātu. Notika linča tiesa.       

Jau 2021.gadā intervijā Dienas Biznesam paudu nepopulāru viedokli un aicināju sagaidīt tiesas nolēmumu lietā nevis steigties grozīt Publisko iepirkumu likumu un uzsākt zaudējumu piedziņas lietu pamatojoties tikai uz iestādes lēmuma pamata. Latvijā administratīvās tiesas veic kontroli pār iestādes rīcību un pieņemtajiem lēmumiem. Tādēļ aicināju likumdevēju un izpildvaru sagaidīt lietas juridisko novērtējumu no tiesas puses, kā Latvijā kā tiesiskā valstī pienāktos nevis uzsākt linča tiesu tikai uz iestādes lēmuma pamata.

https://www.db.lv/zinas/buvnieku-kartela-lieta-var-izgazties-driz-vai-ari-eiropas-tiesa-504642

Zinot līdzšinējo KP praksi karteļu lietās, biju pārsteigts, ka šajā lietā, atšķirībā no ierastā,  iestāde ir ļoti maz pati veikusi kādas izmeklēšanas darbības vai analīzi, bet gan par pierādījumu bāzi teju tikai izmantojusi KNAB noklausīto sarunu atšifrējumus. 2021. gada maijā jau Lietuvas Augstākā tiesa bija atcēlusi Lietuvas Konkurences padomes lēmumu teju analogā lietā, kur Lietuvas KNAB pielīdzināma iestāde bija Lietuvas Konkurences padomei nodevusi kriminālprocesā noklausītas būvnieku sarunas. Lietuvā šādus pierādījumus iestādei liedza izmantot.  Ņemot vērā, ka regulējums Latvijā un Lietuvā ir līdzīgs, turklāt abas ir ES dalībvalstis, juristiem Latvijas Senāta 2025. gada “Ziemassvētku” spriedums būvnieku lietā nav pārsteigums. Par starptautiskām tiesību normām nav jādomā tikai Doma laukumā, bet arī konkurences iestādēs un tiesā. Taču lietas izskatīšana ar šo spriedumu nav noslēgusies; panikai vai eiforijai nav pamata, lieta tiks no jauna skatīta administratīvajā apgabaltiesā.            

Senāts ar savu 2025. gada spriedumu pilnībā noraidīja KP un Administratīvās  argumentāciju par šādu pierādījumu pieļaujamību, secinot, ka AA nepamatoti neizslēdza no pierādījumiem šos audioierakstu atšifrējumus, turklāt pati papildus ieguvusi un izmantojusi audioierakstus sprieduma pamatošanai. Šāda rīcība, Senāta ieskatā, varēja būtiski ietekmēt lietas iznākumu un pati par sevi ir pietiekams pamats sprieduma atcelšanai. Vienlaikus Senāts norādīja, ka lieta nododama jaunai izskatīšanai, apgabaltiesai no jauna vērtējot, vai bez šiem pierādījumiem KP lēmumu iespējams pamatot ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, kā arī rūpīgi atbildēt uz lietas dalībnieku būtiskajiem iebildumiem.

Senāts uzsvēra, ka Operatīvās darbības likums kā speciālais tiesiskais regulējums pieļauj šādas informācijas izmantošanu tikai noziedzīgu nodarījumu novēršanas un izmeklēšanas nolūkos. Konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšana šajos mērķos neietilpst, turklāt likumdevējs vairākkārt apzināti nav paredzējis operatīvo darbību izmantošanu šādu pārkāpumu atklāšanai.

Tiesa īpašu uzmanību pievērsa likuma kvalitātes un paredzamības principam. Senāts secināja, ka operatīvās darbības gaitā iegūtā informācija nezaudē savu īpašo statusu arī tad, ja tā tiek pievienota kriminālprocesa materiāliem. Līdz ar to šādas informācijas nodošana un izmantošana administratīvajā procesā, lai pierādītu karteļa vienošanos, nav pieļaujama, ja tam nav skaidra likumiska pamata. Ja operatīvās darbības rezultātā iegūtu informāciju būtu atļauts brīvi nodot administratīvajām iestādēm, izmantojot kriminālprocesu kā starpposmu, tas pavērtu plašas un nekontrolētas iespējas iejaukties personu privātajā dzīvē. Šāda pieeja radītu būtisku patvaļīgas rīcības un pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas risku un neatbilstu pamattiesību aizsardzības standartiem.

Uzņēmējiem šis spriedums ir nozīmīgs signāls par procesuālo garantiju nozīmi. Senāts uzsvēra, ka efektīva konkurences uzraudzība nevar tikt īstenota, atsakoties no skaidrām pierādījumu iegūšanas un izmantošanas robežām. Spriedums, visticamāk, ietekmēs Konkurences padomes turpmāko praksi un kalpos kā atskaites punkts arī citos administratīvajos procesos, kuros iestādes balstās uz no kriminālprocesiem iegūtu informāciju. 

Senāta spriedums nenozīmē, ka nepieciešams grozīt likumu – tas nozīmē, ka konkurences iestāde nevar izmantot kriminālprocesa materiālus, taču tas neliedz KP pašai vākt pierādījumus un tos analizēt kopsakarībā ar tirgus dalībnieku rīcību. Ļoti daudzas karteļu lietas ir šādi izmeklētas, pārkāpumi pierādīti un tiesa desmitiem šādi veidotus KP lēmumus ir atstājusi spēkā. Balstīt konkurences pārkāpuma lietu tikai uz KNAB noklausītu sarunu pamata būtībā bija KP izpildinstitūcijas eksperiments. Senāts ar spriedumu būvnieku lietā šo eksperimentu ir atzinis par neatļautu un iezīmējis robežas izmantojamiem pierādījumiem. Par to nevajag dusmoties uz Senātu vai būvniekiem. Kā minēts, Lietuvā tieši tādu pašu robežu tiesa novilka jau 2021. gadā. Lietuva jau atkal priekšā vai esam to noķēruši? 

Senāta argumentācijas īss kopsavilkums

• Operatīvās darbības rezultātā iegūtā informācija nezaudē savu īpašo tiesisko statusu, arī tad, ja tā tiek pievienota kriminālprocesa materiāliem. Šādas informācijas izmantošana joprojām ir pakļauta Operatīvās darbības likuma ierobežojumiem.
• Senāts nepiekrīt Konkurences padomes viedoklim, ka dažādu normu kopums (Operatīvās darbības likums, Kriminālprocesa likums, Konkurences likums un Administratīvā procesa likums) veido pietiekamu tiesisko pamatu operatīvās darbības ceļā iegūtas informācijas izmantošanai konkurences lietās.
• Operatīvā darbība ir viens no smagākajiem iejaukšanās veidiem privātpersonu tiesībās, tādēļ jebkura jauna tās izmantošana, kas tieši neizriet no likuma, neatbilst likuma kvalitātes un paredzamības prasībām.
• Operatīvās darbības likumā noteiktie mērķi un uzdevumi ir izsmeļoši, un konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšana tajos neietilpst. Valsts pilnvaru paplašināšana šajā jomā nav pieļaujama bez skaidra likumiska pamata. Aizliegtas vienošanās kā administratīvs pārkāpums neietilpst Operatīvās darbības likuma tvērumā. 
• Tas vien, ka informācija pievienota kriminālprocesa materiāliem, nedod tiesības to brīvi nodot tālāk citiem mērķiem. Pretēja pieeja faktiski iztukšotu Operatīvās darbības likumā noteikto aizliegumu un radītu plašu patvaļīgas iejaukšanās risku.