Savukārt pēc ienākumiem no dzirkstošo vīnu (šampanieša) eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija trešajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Singapūras un Francijas (īstais šampanietis jeb champagne), bet apsteidzot Itāliju (ar viņu proseko).

Dažādas vīnkopības zemes sacenšas pasaciņu izgudrošanā par to, ka tieši viņu zemē un ļoti, ļoti tālā senatnē tika izgudrota vīnogu kultivēšana un vīna raudzēšanas tehnoloģija. Ja ticam daža laba Latvijā iecienīta vīna reklamētāja stāstiem, tad vīns ir izgudrots, vēl pirms tika atklāta tehnoloģija, kā ražot apdedzinātus māla traukus. Tuvajos Austrumos senākie māla keramikas trauki tiek datēti nedaudz pirms 6000. gada pirms mūsu ēras. Savukārt podnieka ripas tehnoloģijas atklāšana ir notikusi nedaudz pirms 3000. gada pirms mūsu ēras. Līdz ar to nav jāņem nopietni dažādu vīnkopības reģionu reklamētāju kreatīvistu fantāzijas lidojumi. 

Vīna uzglabāšanai piemērotiem traukiem ir liela nozīme. Etilspirta koncentrāciju nevar palielināt, uzglabājot alkoholiskos dzērienus hermētiski nenoslēgtos traukos. Notiks tieši pretējais - uzglabājot alkoholiskos dzērienus nehermētiskos apstākļos, alkohola koncentrācija nevis palielināsies, bet samazināsies. Etilspirta viršanas temperatūra ir ievērojami zemāka (79 grādi C) par ūdens vārīšanās temperatūru (100 grādi C). No jebkura etilspirta šķīduma ūdenī etilspirts iztvaikos ātrāk par ūdeni. Ilgstoši glabājot alkoholu saturošus dzērienus atklātā veidā, etilspirta koncentrācija tajos konsekventi samazināsies. Hermētiski noslēgtos traukos etilspirta zudums nenotiks.

Tā kā mūsdienās nav vienkārši nodalīt kreatīvās mārketinga fantāzijas no patiesas izpētes, tad stāsti par vīnkopības vēsturi ir jāatstāj vīnziņiem. Lai tie ar saviem stāstiem pamato, kāpēc Latvijā par ekskluzīvām cenām lielveikalos tirgo Vidusjūras valstu vienkāršāko ikdienas maltītei domāto produkciju vai vēl trakāk - par vīnu dēvē arī uzraudzētu vīnogu sulu, kura pēc fermentācijas beigām ir ar visai augstu alkohola saturu. Vēsturiski tieši šādu vīnu arī ražoja un ikdienā lietoja gadsimtiem ilgi. Mūsdienās vienkārši uzraudzētu vīnogu sulu, kurā etilspirta koncentrācija pārsniedz tā koncentrāciju alū, rūpnieciski nofiltrē un pasterizē, tad iepilda lētā iepakojumā. Šādam vīnam nav jāmaksā īpaši vairāk par vīnogu sulu. Tāpēc zemēs, kurās pircēji saprot, kas ir kas, šāds galda vīns būs līdzīgā cenā ar sulām vai gāzētiem dzērieniem. Protams, ja vien likumdevēji nebūs aplikuši raudzētas vīnogu sulas dzērienu ar akcīzes nodokļiem, iekasējot noteiktu akcīzi par katru etilspirta tilpuma procentu. Tomēr lielā daļā Vidusjūras valstu, kurās vīns ir ikdienas maltītes sastāvdaļa, vīns netiek īpaši aplikts ar nodokļiem un var gadīties, ka parastais galda vīns (zem eiro par litru) būs lētāks par galda minerālūdeni. Atšķirībā no vīna tirgotāju mārketinga speciālistiem, botāniķiem nav tiešas materiālas ieinteresētības konkrētas vīna produkcijas realizācijā. Tāpēc par vīnogu kultivāciju ir objektīvāk iepazīties no botāniķu darbiem.

Vīnogu kultivēšana

Dabā ir sastopamas aptuveni 60 vīnogu sugas, kuras savstarpēji viegli krustojas, radot daudzus dažādus hibrīdus. Vīnogu savvaļas sugas vēl joprojām aug brīvā dabā un ir sastopamas dienvidrietumu Āzijā, kur aptuveni ap mūsu ēras 4000. gadu sākās vīnogu kultivēšana. 

Visu rakstu un grafikus lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.jūlija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.