"Lielākā problēma, ar ko esam saskārušies, ir visu atļauju saņemšanas process, lai nonāktu līdz būvniecībai. Gan tehnisko noteikumu izskatīšanā, gan projekta saskaņošanas procedūrā - ja valsts iestādēm ir atļauts izskatīt 30 dienas, tad to arī izmanto. Protams, tam ir arī objektīvi iemesli, taču šobrīd tas noteikti ir lielākais kavēklis projektiem," atzina Lejniece.

Pēc viņas teiktā, projektus kavē tieši atļauju saņemšanas process, ne vairs grūtības piesaistīt finansējumu. "Ar bankām vairs nav tādas problēmas kā pirms diviem gadiem, kad bija grūtības saņemt banku atbalstu un finansēšanu. Šobrīd tā tas nav. Ja ir laba kredītvēsture un esi maksātspējīgs, tad arī ir atbalsts no finansētājiem," teica LCAA vadītāja.

Viņa stāstīja, ka plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam cūkkopībā iesniegti 88 projekt un 61 projekts nozarē realizēts. Papildus tam vēl 23 projekti tika realizēti mazajās saimniecībās. "Šajā plānošanas periodā iespējas bija ļoti labas, jo putnkopības un cūkkopības saimniecībām nebija jākonkurē par finansējumu ar citām lauksaimniecības nozarēm," piebilda asociācijas vadītāja.
Pēc Lejnieces teiktā, laba tendence ir, ka programmā jaunajiem lauksaimniekiem ir apstiprināti septiņi projekti cūku audzēšanai. "Tā ir ļoti laba tendence, ka arī jaunie lauksaimnieki izvēlas strādāt šajā nozarē," sacīja Lejniece.

Savukārt, runājot par valsts atbalstu, asociācijas vadītāja norādīja, ka cūkkopjiem ir pieejams tikai atbalsts ciltsdarbiem. "Cūkkopības nozarē saimniecības, kas nodarbojas ar ciltsdarbu, var saņemt tikai atbalstu ciltsdarbam. Ļoti gribētos, lai finanšu plānošanas periodā šis atbalsts būtu paredzams kā patstāvīgs atbalsta veids, tieši tā pat kā citām nozarēm ES atbalsts. Cūkkopības nozarei nav Eiropas Savienības atbalsta par cūkām," atzina Lejniece, skaidrojot, ka putnkopība un cūkkopība ir atzītas par industriālām nozarēm, kas var ātri atjaunoties, tādēļ vēsturiski tām nav bijis atbalsta.

Viņa pauda viedokli, ka šāda pieeja nav pareiza. "Redzot to, kā mēs cīnāmies par izdzīvošanu, tas nav pareizi. Kad sāku strādāt nozarē, tad cūkkopība bija 7% no kopējā lauksaimniecības iekšzemes kopprodukta (IKP), tagad tie ir vairs tikai apmēram 4%. Kritiens ir tik ļoti straujš. Tādēļ arī klauvējam pie Zemkopības ministrijas durvīm un sakām, ka kaut kas ir jādara. Ja mēs gribam, lai mūsu lauksaimniecības nozare ir līdzsvarota un daudzveidīga, ne tikai viena mono nozare, tad ir jābūt datos un zinātnieku secinājumos balstītiem mērķtiecīgiem nozaru attīstību stiprinošiem valsts atbalstiem. Tā ir iespēja nodrošināt Latvijas tirgu, iedzīvotājus ar pārtiku, kas ir daudzveidīga, bet vienkārša - dārzeņi, augļi, maize, piens, gaļa," uzsvēra LCAA vadītāja.