To liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. „Sākotnēji šķiet paradoksāli, ka dažu gadu laikā kooperatīvu samaksāto nodokļu apjoms ir nevis palielinājies, bet tieši pretēji - samazinājies, taču tam ir iegrāmatošanas rakstura izskaidrojums,” pētījuma datus analizē  Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. 

Viņš savu sacīto pamato ar to, ka būtībā visa veida kooperatīvajās sabiedrībās ir palielinājies darbaspēka nodokļu apmērs - gan valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma (VSOA), gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs valsts budžetā. „Tā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumi graudu audzētāju kooperatīviem pieauga no 2,87 milj. eiro 2022. gadā līdz 3,66 milj. eiro jeb par 27,5%, piena ražotāju kooperatīviem — no 1,08 milj. eiro 2022. gadā līdz 1,35 milj. eiro 2024. gadā jeb par 25%, citiem kooperatīviem pat par 47%,” skaidro R. Feldmanis. 

Viņš norāda, ka būtiskākās – miljonos eiro mērāmas –izmaiņas skar tieši pievienotās vērtības nodokļa maksājumus. „Ja graudu audzētāju kooperatīvi pievienotās vērtības nodoklī 2022. gadā veica 17,74 milj. eiro lielas iemaksas, tad 2024. gadā — tikai 9,42 milj. eiro, un tā iemesls ir pārtraukts Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslu imports, taču  Latvijā šie kooperatīvi samaksāja pievienotās vērtības nodokli, bet tagad importētāji ir citi, un kooperatīvu samaksāto nodokļu apjoms līdz ar to par šo daļu ir mazāks, kaut arī šīs summas tik un tā nonāk valsts budžetā kā attiecīgo vairumtirgotāju maksājums,” skaidro R. Feldmanis. 

Viņaprāt, līdz ar to valsts budžetā kopējo pievienotās vērtības nodokļa maksājumu apjoms tikai no tā, ka ir mainījies subjekts, kurš veic iemaksas, jau nemainās. „Protams, bija laiks, kad ražai bija augstākas cenas, un līdz ar to salīdzinoši lielākas summas tika ieguldītas pievienotās vērtības nodokļa maksājumos,” tā R. Feldmanis. Viņš arī uzsver, ka vēl citāda situācijā ir ar svaigpiena ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām. „Diemžēl  svaigpienu eksportējam bez papildu pievienotās vērtības, jo kooperatīviem, kas apvieno ceturto daļu no piena ražotājiem, vienkārši nav savu pārstrādes jaudu, pozitīvi izņēmumi ir Straupe, Baltu piens, ļoti nelielos apmēros Viļāni,” skaidro R. Feldmanis. Viņš norāda, ka kooperatīvi varētu maksāt ievērojami augstākus nodokļus, attīstot savu pārstrādi, kā to pašlaik dara tikai daži kooperatīvi. 

Visu rakstu lasiet 22.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.