Viņš pauda, ka jautājums, kas notiks ar Ukrainu un tās dalību ES ir būtisks un ļoti ietekmēs lauksaimniecības nozari, tāpēc par to būtu jādomā nākamo desmit gadu perspektīvā. Jautājumi, vai būs asociētais līgums, vai Ukraina kļūs par ES dalībvalsti un vai tā iekļausies kopējā tirgū būtiski ietekmēs lauksaimniecību Latvijā. Jo ātrāk būs kādi secinājumi un aprēķini, jo ātrāk Latvijas lauksaimnieki varēs pielāgoties potenciālajai situācijai.

"Es, protams, nezinu, kā ir šodien, bet pirms kara lielākā graudkopības saimniecība Ukrainā apsaimniekoja 800 000 hektāru. Viena saimniecība! Turklāt Ukrainā ir auglīgākā zeme Eiropā. Līdz ar to viņu ražas ir lielākas, pašizmaksa mazāka un lauksaimniecības apjoms ir liels. Tas ietekmēs ne tikai Latvijas, bet visas ES lauksaimniecību. Tādēļ, jo mēs ātrāk zināsim, kurā virzienā iet, jo mēs ātrāk tam varēsim sagatavoties," uzsvēra LOSP valdes priekšsēdētājs.

Viņš akcentēja, ka pēc klimata un ģeogrāfiskajiem apstākļiem, Latvija ir ļoti pateicīgā vietā, lai audzētu gan gaļas, gan piena lopus. Tāpēc lopkopība ir viena no tām nišām, kur Latvija varētu darboties. Gūtmanis norādīja, ka Latvijas lauksaimnieki prot nodarboties ar lopkopību un Latvijas klimats tam ir piemērots, tādēļ jāmāk šī iespēja gudri realizēt. Tomēr, ja lauksaimnieki redz, ka Latvijā ir zemākās piena iepirkuma cenas ES, tad tas vēlmi šajā nozarē nodarboties samazina.

"Turklāt Covid-19 laika pieredze parādīja, ka ir jābūt pašpietiekamam, jo vienā dienā robežas var aizvērties un nekāda globālā tirgus vairs nav. Mums vajag spēt sevi pabarot. Mēs to tiešām varam, bet tad, lūdzu, nedarām neko tādu, ka kāda lauksaimniecības nozare pēkšņi "izkrīt" ārā. Mums ir jābūt gan lopkopībai, gan graudkopībai, gan dārzeņkopībai. Ja pēkšņi kāda nozare vairs nevar tik sekmīgi konkurēt, tad tā ir jāatbalsta vairāk, lai mēs spētu to noturēt," sacīja Gūtmanis, piebilstot, ka pārtikas nodrošinājums ir arī nacionālās drošības jautājums.

Uz jautājumiem par to, kā tieši ES tirgus atvērsies Ukrainai, vai būs kopīgs tirgus, ierobežojumi Ukrainas lauksaimniecības precēm un citi modeļi, LOSP valdes priekšsēdētājs atbildēja, ka patlaban šīs diskusijas ir ļoti smagas, piemetinot, ka Ukraina karo mūsu vietā, un lauksaimnieki to saprot un palīdz, cik vien iespējams.

"Es zinu ļoti daudzus lauksaimniekus, kuri daudz palīdz, to nekur nereklamējot, nestāstot, bet vienkārši darot. No otras puses ir jāapzinās, ka Eiropā ir ļoti stingras prasības attiecībā uz pārtikas kvalitāti. Ukrainā bieži vien tā nav. Un, ja tu spēj saražot pārtiku lētāk tādēļ, ka tu neievēro tādas pašas prasības, tad tas nav godīgi, un, šādām precēm ienākot mūsu tirgū, tās vienkārši izspiež mūsu produkciju," norādīja Gūtmanis, piebilstot, ka šeit ir nepieciešama kaut kāda samērība.

Viņš atzīmēja, ka patlaban vēl ir grūti pateikt, vai risinājumi varētu būs kvotas, vai kādi citi mehānismi, bet šī diskusija ir smaga, un nav nevienas ES valsts, kurai tas potenciāli nebūtu sāpīgi.

LOSP ir biedrība, kas apvieno 54 valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem.