To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis. Viņaprāt, lai arī  bērza saplākšņa noieta tirgos joprojām ir augsta  nenoteiktība un nestabilitāte un uzņēmums jau trešo gadu strādā ar darba plānu trijiem mēnešiem,  tomēr  tas nav iemesls, lai neveiktu būtiskas investīcijas. Tāpēc ir uzsākta saplākšņa ražotnes paplašināšanas projekta īstenoša Rēzeknē, kā arī  uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidota industriālo sveķu ražotnes projekta īstenošana.

Kāda ir  situācija bērza saplākšņa tirgū?

Sarežģīta, ar lielu nenoteiktību.  Tomēr tā ir atkarīga no tirgus ģeogrāfiskās atrašanas vietas, produktu segmenta un arī konkrētās industrijas — transporta,  būvniecības —  situācijas.   Proti, vienā valstī  saplākšņa patērētāji konkrētajā sfērā ir ļoti piesardzīgi, savukārt kaimiņvalstī tieši pretēji - optimistiski. Latvijas Finieris kā bērza saplākšņa piegādātājs jūtas tik stiprs, cik stipri ir šī produkta industriālie patērētāji ārzemēs. Vienlaikus, strādājot vairāk nekā 70 pasaules valstu tirgos ar dažādu sektoru industriālajiem patērētājiem, ir iespējas ar pieaugumu vienā noieta reģionā vai valstī kompensēt samazinājumu citos reģionos, valstīs.

Eiropā nenoteiktība  bērza saplākšņa tirgū valda jau kopš 2019. gada, kad Krievija ar dempinga cenām centās negodīgi palielināt savu tirgus daļu Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija šādu rīcību pamanīja, ierosināja izmeklēšanu un  no 2021. gadā Krievijā ražotajiem bērza saplākšņa produktiem tika piemērotas antidempinga nodevas, kas mainīja situāciju tirgū un līdzsvaroja konkurenci starp Krievijā un Eiropas Savienībā ražoto bērza saplāksni.  Tomēr sekas bija diezgan jūtamas -  aizvērtas bērza saplākšņa ražotnes Somijā un Polijā, un arī iepauzētas investīcijas daudzās ražotnēs. Arī Latvijas Finieris atlika meitas kompānijā Rēzeknē iecerētās  ražotnes paplašināšanas projekta uzsākšanu par vairāk nekā diviem gadiem. Nenoliedzami, ka savu ietekmi uz bērza saplākšņa tirgiem atstāja arī Covid-19 pandēmija. Te gan jāatzīst, ka prognozētās stagnācijas vietā bija vērojams tieši pretējais — pieprasījuma pieaugums, kam pamatā bija vairāku segmentu industriālo patērētāju rīcība. Protams, bija nozares, kas pandēmijas laikā samazināja savu pieprasījumu, piemēram, skatuvju un tribīņu izgatavošana.

Arī transporta nozare   pandēmijas laikā neinvestēja puspiekabju parka atjaunošanā Apmēram pirms pusotra gada tas atkal sāka strauji notikt,  un šis segments tagad veicina bērza saplākšņa pieprasījuma pieaugumu. Globāli skatoties Eiropā ekonomiskā izaugsme atrodas stagnācijā vai pat nelielā recesijā, daudzi patērētāji signalizē, ka rudenī samazinās savus ražošanas apjomus. Citi savukārt nekādu kritumu neprognozē un vēl daļa pat plāno pieaugumu.  

Visu rakstu lasiet 12.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!