Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

Lai strukturētu obligāciju piedāvājumu atbilstoši konkrētam obligāciju veidam, uzņēmumiem ir precīzi jādefinē no emisijas gūto ieņēmumu izlietošanas mērķi. Tādējādi, no vienas puses, emitenti var apliecināt, ka tie finansē skaidri noteiktus projektus, un, no otras puses, ieguldītājiem tiek radīta pārliecība par ieguldījumu stratēģijas izpildi un savstarpējo mērķu saderību.

Obligāciju standarti, emisijas un ieguldīšanas iespējas

Obligāciju emisiju uzņēmumi veic saskaņā ar obligāciju piedāvājuma dokumentu vai prospektu, kurā parasti norāda visu būtisko informāciju par uzņēmumu, kā arī nosaka obligāciju parametrus kā kompromisu starp uzņēmuma vajadzībām un ieguldītāju vēlmēm, cita starpā atspoguļojot obligāciju termiņu, kupona likmi, pirmstermiņa dzēšanas nosacījumus, finanšu nosacījumus un citas apņemšanās.

Savukārt, lai emitētu noteikta veida obligācijas un novērstu iespējamas nevienprātības, kad emitenti kādus konkrētus projektus nodēvē par “zaļiem”, “ilgtspējīgiem”, “drošību veicinošiem”, u.tml., gan Eiropas līmenī, gan arī Nasdaq biržu līmenī ir noteiktas skaidras vadlīnijas, kurām emitentiem katrā no speciālajām nozarēm ir jāseko. Būtiskākie standartu piemēri ir Eiropas Zaļo obligāciju standarts (EuGB), kas tiek ieviests ar atsevišķu Eiropas Savienības regulu, Starptautiskās kapitāla tirgus asociācijas Zaļo obligāciju principi (ICMA Green Bond Principles) un Nasdaq izveidotie Eiropas aizsardzības obligāciju programmas kritēriji Nasdaq Defense, Resilience, and Infrastructure Bond Criteria, kas sniedz aizsardzības nozares uzņēmumiem iespēju piesaistīt finansējumu Nasdaq Eiropas obligāciju tirgos.

2025. gada pirmajā pusē SIA “Rīgas ūdens” kļuva gan par pirmo pašvaldības uzņēmumu Latvijā, kas piesaistīja finansējumu kapitāla tirgū, gan arī par pirmo Ziemeļeiropas uzņēmumu, kas emitēja EuGB. Iepriekš Latvijas uzņēmumi, piemēram, AS “Latvenergo” un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, emitēja zaļās obligācijas atbilstoši ICMA Green Bond Principles. Savukārt 2025. gada rudenī Lietuvas valstij piederošais uzņēmums Valstybės Investicinis Kapitalas kļuva par pirmo uzņēmumu, kas obligācijas iekļāva jaunajā Nasdaq Eiropas aizsardzības obligāciju programmā.

Kaut arī obligāciju emisija pati par sevi tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, atsevišķu obligāciju standartu izmantošana veicina papildu caurspīdību. Tādējādi uzņēmumiem tiek radīta iespēja piesaistīt finansējumu konkrētu nozaru projektiem (piemēram, ilgtspējības vai aizsardzības jomā), bet ieguldītājiem tiek nodrošināta skaidra informācija par ieguldīto līdzekļu izmantošanu.