2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika.ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Pārstrādes blakusprodukts

Vispirms ir jāatzīmē, ka kliju ražošana nav mērķis. Klijas ir labības graudu pārstrādes blakusprodukts. Labības grauds vienkāršoti sastāv no trim daļām – graudu apvalka, kodola (endospermas jeb miltuma) un dīgļa. Katrai no šīm daļām ir atšķirīgas bioloģiskās funkcijas un ķīmiskais sastāvs. Graudu apvalkam ir jānodrošina grauda dīgļa aizsardzība no apkārtējās vides un kaitēkļu iedarbības līdz dīgšanas brīdim. Dīglī atrodas enzīmi (fermenti), kuri aktivizējas, tiklīdz izveidojas noteikta gaisa mitruma un temperatūras attiecība – apstākļi, kas atbilst pavasarim, kad ir jāsāk dīgt. Kodolā ir uzkrātas barības vielas, kurām ir jānodrošina, lai, sākoties dīgšanai, izveidotos asni un saknītes.Atšķirības funkcijās nosaka atšķirīgu ķīmisko sastāvu. 

Grauda apvalka struktūru veido stingras un kaitēkļiem grūti pārvaramas šķiedrvielas (no cilvēka gremošanas sistēmas viedokļa raugoties, balastvielas) – celuloze vai līdzīgas organiskās vielas. Grauda kodolu veido galvenokārt ogļūdeņraži – ciete, cukuri u. c. Savukārt dīglis satur grauda sugas ģenētisko informāciju, un tā sastāvā ir krietni vairāk taukvielu un olbaltumvielu nekā parējās grauda daļās.Tādējādi veselos kviešu graudos balastvielas veido aptuveni 10% no svara. Kvalitatīvos kviešu miltos balastvielu īpatsvars ir mazāks par 0,2%. Savukārt kviešu klijās, kas ir nodalīti graudu apvalki, balastvielas ir 46% no svara. Graudi sausā vidē ir uzglabājami visai ilgstoši (vairākus gadus) bez jebkādam sekām un ietekmes uz to kvalitāti. 

Sasmalcinātiem graudiem (miltiem) vairs nav aizsargapvalka, tie ir pakļauti gan mikrobioloģiskai iedarbībai (baktērijas, pelējuma sēnītes), gan arī kaitēkļu iedarbībai. Sasmalcinātas graudu dīgļa daļas bez aizsargapvalka ir jutīgas pat pret nelielām mitruma svārstībām, un tad miltos var sākties fermentu aktivizācija, kas mainīs miltu kvalitāti un garšu, tāpēc miltiem ir ievērojami īsāks realizācijas laiks nekā veseliem graudiem – parasti tie ir tikai vairāki mēneši.Latvijā vēsturiski graudus samala mājas dzirnavās, nenodalot grauda daļas. Savukārt lielajās dzirnavās malšanas procesā var visai vienkārši nodalīt grauda apvalka daļas (sijājot) un iegūt daudz kvalitatīvākus miltus nekā rokas dzirnavās. No augstākā labuma kviešu miltiem, kuriem ir nodalīti apvalki, cepta baltmaize ir gaiša, turpretim baltmaize no kviešu miltiem ar lielu graudu apvalku piemalumu būs pelēka. Sabiedrībai kļūstot bagātākai un pieaugot kvalitatīvāku miltu patēriņam, graudu malšanas procesā tika iegūts arvien vairāk kliju.

Piedeva lopu barībai

No XIX gadsimta otrās puses, kad Latvijā palielinājās pieprasījums pēc kvalitatīviem miltiem, klijas kļuva par salīdzinoši lētu miltu malšanas blakusproduktu. Tā kā klijas ir bagātas ar šķiedrvielām, kuras var pārstrādāt liellopu gremošanas sistēma, un olbaltumvielām, tad no XIX gadsimta beigām Latvijā klijas sāka arvien vairāk un vairāk izmantot kā piena govju un zirgu barības piedevu. Līdz pat XIX gadsimta beigām tradicionālajā Latvijas zemnieku saimniecībā klijas kā lopbarības piedeva vispār netika norādīta (Dumpe Linda. Lopkopība Latvijā 19. gs.–20. gs. sākumā. Rīga: Zinātne, 41. lpp.).Laika posmos, kad pietrūka pārtikas (Pirmā un Otrā pasaules kara laikā), valsts miltu standartu samazināja un, lai nodrošinātu maksimāli lielu maizes ražošanas apjomu, viss grauds tika samalts miltos, klijas vispār nenodalot.Mūsdienās tiem, kuri pārtikā lieto tikai augstākās kvalitātes miltu izstrādājumus, organismā var pietrūkt nepieciešamā balastvielu daudzuma. XX gadsimta beigās un XXI gadsimtā klijas tiek īpaši pievienotas dažādiem pārtikas produktiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu balastvielu balansu attiecīgajā produktā. Parasti klijas tiek pievienotas brokastu pārslām (musli u. c.), maizes izstrādājumiem (pilngraudu maizei, smalkmaizītēm, cepumiem un krekeriem u. c.), t. s. veselīgajiem pārtikas produktiem (uztura bagātinātājiem, smūtijiem, jogurtiem u. c.), kas tiek reklamēti kā atbilstoši svara regulēšanai un zarnu veselībai.Vēl klijas izmanto kā substrātu sēņu, īpaši austersēņu, audzēšanai, kā šķiedrvielu piedevu suņu un kaķu barībai iegūšanai, kā arī kosmētikā dabiskajos skrubjos utt.Kā zināms, Latvija ir ievērojama labības graudu audzētāja un eksportētāja, kā arī ievērojama graudu produkcijas ražotāja. Latvijā tiek pārstrādāti gan vietējie, gan importētie graudi. Latvijas miltu izstrādājumu eksports ir aplūkots Dienā 2025. gada 5. septembra numurā.Latvijai vienmēr ir raksturīga liela apjoma miltu ražošana. No 2014. līdz 2024. gadam miltu, putraimu un rupja maluma miltu produkcijas ražošanas apjoms Latvijā bija 170–225 tūkstoši tonnu gadā. Tas nozīmē, ka, ražojot augstākās kvalitātes miltus, tiks iegūts vairāk blakusprodukta – kliju.

Eksports arvien pieaug

Tās var izmantot vietējam patēriņam, bet var arī eksportēt. Līdz 2009. gadam Latvijas kliju eksports bija nenozīmīgs. Nozīmīgos apjomos Latvija sāka kliju eksportu no 2014. gada, kad eksportēja vairāk nekā 40 tūkstošus tonnu kviešu kliju. Kviešu kliju eksports pakāpeniski palielinājās un 2018. gadā sasniedza 73,4 tūkstošus tonnu, 2020. gadā – 90,4 tūkstošus tonnu, bet 2024. gadā – pat 137 tūkstošus tonnu. 2024. gadā pasaules liekākā kviešu kliju eksportētāja bija Krievija, kura eksportēja kviešu klijas par 247 miljoniem eiro. Krievijas daļa pasaules tirgū 2024. gadā bija 19,4%. Otrajā vietā ar 98 miljoniem eiro (7,7% no kopējā pasaules eksporta) bija Vācija, bet trešajā vietā ar 83 miljoniem eiro (6,5% no kopējā pasaules eksporta) – Indija. 2024. gadā Latvijas ienākumi no kviešu kliju eksporta bija 18,6 miljoni eiro (1,46% no kopējā pasaules eksporta) un Latvija bija 20. vietā pasaulē. Lietuva ar 2,4 miljoniem eiro (0,19% no kopējā pasaules eksporta) bija 50. vietā pasaulē. Igaunija ar 1,5 miljonus eiro lielu kviešu kliju eksportu (0,12% no kopējā pasaules eksporta) bija 61. vietā pasaulē.2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju pirmajā vietā pasaulē bija Latvija (10 eiro). 

Otrajā vietā bija Luksemburga (7,76 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Beļģija (2,79 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules labāko desmitniekā vēl iekļuva Kazahstāna (2,22 eiro uz vienu iedzīvotāju), Singapūra (1,84 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (1,80 eiro uz vienu iedzīvotāju), Krievija (1,72 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bulgārija (1,56 eiro uz vienu iedzīvotāju), Čehija (1,55 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Slovākija (1,43 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar 1,07 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 15. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 0,83 eiro uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija 21. vietā pasaulē. Konkurence par pasaules lielākās kviešu kliju eksportētājas titulu norisinās starp Latviju un Luksemburgu. No 2020. līdz 2023. gadam pasaules lielākā kviešu kliju eksportētāja uz vienu iedzīvotāju bija Luksemburga, bet Latvija bija stabili otrajā vietā. Savukārt 2019. gadā, līdzīgi kā 2024. gadā, pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.Latvijas galvenais kviešu kliju eksporta virziens 2024. gadā bija Īrija (48,9% no Latvijas kopējā eksporta), Apvienotā Karaliste (20,8%) un Dānija (19,7%). Šīs trīs valstis 2024. gadā saņēma gandrīz 90% no Latvijas kviešu kliju eksporta.

Latvijas eksporta izcilības ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.