Kas īsti notiek - nozīmīgas pārmaiņas, reforma vai CSP reorganizācija? Kāds ir mērķis, darbību kopums un sasniedzamais rezultāts?

Šajā pārveidošanas procesā satiekas vairākas vajadzības vienlaikus. Pirmkārt, ja iestādes stratēģiju un datu apstrādes pakalpojumus nemaina, sekas būs nopietna atpalicība. Mēs neesam unikāli – visām statistikas iestādēm pasaulē mākslīgā intelekta risinājumi elpo pakausī. No visām statistikas iestādēm politikas veidotāji datus prasa šodien, uzreiz par vakardienu, nevis par aizpērno gadu. Un vairs nepietiek ar vienu kopprodukta skaitli – vajadzība ir pēc detalizācijas nozaru apgrozījumos, eksporta struktūrā, lielāko uzņēmumu lomas nozarēs.Otrkārt, parādās principiāli jauns izaicinājums – datu nodrošināšana. Paldies mūsu Valsts prezidentam, kurš virzīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, lai nodrošinātu, ka valsts divreiz neprasa datus. Tas it kā jau bija likumā rakstīts, tomēr pastāvēja atruna, ka iestādēm ir tiesības prasīt, un neviens neatbildēja par to, ka vienu un to pašu informāciju prasa divas iestādes, nevis viena. CSP ir organizācija, kurai ir pienākums datus nodrošināt, nevis tikai pienākums uzņēmējiem tos sniegt visiem, kas paprasa. 

Praktiski – ko iegūst, piemēram, ministrija?

Pieņemsim, ka politikas veidotājs vēlas uzlabot eksporta atbalstu. Jaunā kārtība nozīmē, ka viņam nebūs jāprasa informācija atsevišķi no VID, PMLP un Uzņēmumu reģistra. Visu varēs saņemt CSP, turklāt formātā, kas nodrošina personas datu aizsardzību. Un, ja pēkšņi informāciju nevar saņemt, iestājas atbildība – CSP būs atbildīgā iestāde.

Izskatās, ka darba CSP būs vairāk?

Jā, darba apjoms būtiski pieaug. Tādēļ arī bija jautājums, ko ar šo visu iesākt un kādai jābūt reformai, lai varētu visu paveikt. Mākslīgā intelekta lietošana CSP darbā ir iespējama, turklāt visu padarot efektīvāku, ātrāku. Tikai procesi ir jāsakārto, lai atbrīvotu resursus un tos pārplānotu.

Tirgū jau darbojas Lursoft un Firmas.lv, kas tirgo uzņēmumu informāciju. Vai CSP kļūst par vēl vienu spēlētāju šajā tirgū?

alsts institūcijas neiet tirgū ar produktiem. CSP ir datu nodrošināšanas rīks, un funkcijas nosaka likums. Pat ministrijām ir skaidri jānorāda, kādiem mērķiem dati vajadzīgi, un tādā formātā tie tiek nodrošināti. Nevarēs, piemēram, Ekonomikas ministrijas ierēdnis pieprasīt kāda uzņēmuma datus tāpat vien, jo ļoti interesē. Datus sniegs politikas veidošanai, zinātniskai pētniecībai un valsts pakalpojumu uzlabošanai. Mērķi ir ļoti skaidri. Vienkāršu interesi CSP neapmierinās.

Kāpēc tieši šīs trīs jomas?

Citos gadījumos datus dabūt nav problēmu. Lielākā problēma ir tad, ja nepieciešams savietot personu datus saturošu informāciju no vairākām organizācijām – Uzņēmumu reģistra dati par uzņēmumu, VID dati par nodokļiem, PMLP dati par patiesā labuma guvējiem. Ministrijām šādu pētījumu praktiski veikt prasīt nevar, jo tām nav nedz tiesību piekļūt šiem datiem, nedz arī tos savienot. Statistikas iestādē mēs nedodam uzvārdus un personas kodus. Pētnieki saņems vai nu datu kopas lielajos skaitļos, vai arī anonimizētu datu kopu drošā vidē. Pētnieks strādā šajā vidē, izveido pētījumu, CSP pārbauda, vai iznākumā neparādās konkrēts Pēteris ar personas kodu, un pētījumu var publiskot.

Visu interviju lasiet 14.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.