Likumprojekta mērķis ir padarīt sporta finansēšanu caurskatāmāku, efektīvāku un vairāk balstītu konkrētos rezultātos. Plānots, ka fonds darbosies kā publisks nodibinājums, kas papildinās esošo valsts budžeta finansēšanas sistēmu, nevis to pilnībā aizstās.

Pašlaik sporta finansēšana Latvijā galvenokārt notiek caur IZM programmām, un to nereti kritizē par fragmentētību, nepietiekamu caurskatāmību un ierobežotu orientāciju uz ilgtermiņa rezultātiem. Uz problēmām norādījušas gan Valsts kontrole, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, uzsverot arī interešu konfliktu riskus un nepietiekamu datu analīzi.

Jaunais modelis paredz, ka finansējumu sadalīs, izmantojot dažādus instrumentus - projektu konkursus, mērķprogrammas, sadarbības līgumus un uz rezultātiem balstītu finansējumu. Lēmumu pieņemšanā plānots iesaistīt neatkarīgus ekspertus, kā arī noteikt skaidrus un publiski pieejamus kritērijus.

Fonda izveide paredz arī iespēju piesaistīt papildu finansējumu ārpus valsts budžeta, tostarp no starptautiskiem fondiem, ziedojumiem un citiem avotiem. Tas varētu mazināt sporta nozares atkarību no valsts finansējuma un veicināt lielāku investīciju ienākšanu nozarē, sagaida ministrija.

Plānots, ka likums stāsies spēkā šī gada jūlijā, bet pilnvērtīgu darbību fonds varētu sākt 2027. gada budžeta plānošanas ciklā. Likumprojekta autori uzsver, ka fonda izveide pati par sevi nepalielinās valsts budžeta izdevumus, bet gan ļaus efektīvāk pārvaldīt esošos līdzekļus un novirzīt tos prioritārajās jomās.

Administratīvās izmaksas tiek lēstas ap 600 000 eiro gadā, veidojot nelielu, līdz desmit darbiniekiem lielu institūciju. Plānots izveidot jaunas amata vietas, lai organizētu projektu konkursus, uzraudzītu finansējuma izlietojumu, sagatavotu finanšu pārskatus un nodrošinātu sabiedrības informētību par fonda darbību.

IZM, izvērtējot esošos cilvēkresursus, secinājusi, ka šīs funkcijas būtiski atšķiroties no ministrijas līdzšinējiem uzdevumiem un prasa specializētu pieeju. Tāpēc esošo darbinieku pārdale varētu nodrošināt tikai daļēju funkciju izpildi, un nepieciešama atsevišķa institucionālā kapacitāte.

Vienlaikus paredzēts, ka jaunajam fondam pakāpeniski nodos daļu funkciju, kas līdz šim bija ministrijas pārziņā, tādējādi mazinot administratīvo slogu un uzlabojot resursu izmantošanas efektivitāti sporta nozarē.

Sagaidāms, ka jaunais regulējums ietekmēs gan sportistus un trenerus, gan sporta organizācijas un pašvaldības. Iedzīvotājiem tas varētu nozīmēt plašākas iespējas iesaistīties sporta aktivitātēs un labāku sporta piedāvājuma pieejamību, īpaši reģionos.

Savukārt sporta organizācijām būs jāpielāgojas stingrākām prasībām attiecībā uz datu uzskaiti, rezultātu izvērtēšanu un pārskatu sniegšanu, vienlaikus iegūstot skaidrākus noteikumus finansējuma saņemšanai.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka fonda darbību izvērtēs trīs gadu laikā pēc tā izveides, analizējot gan ietekmi uz sporta nozares attīstību, gan finansējuma sadales efektivitāti un caurskatāmību.