Salīdzinot ar 2024. gadu, atalgojuma atšķirība pieaugusi par 2,9 procentpunktiem.

Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba pieredze, nostrādāto stundu skaits, kā arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.

2025. gadā viszemākā atalgojuma atšķirība bija valsts pārvaldē (3,7 %), transporta un uzglabāšanas nozarē (4,1 %), nekustamo īpašumu nozarē (4,4 %), izglītībā (5,2 %), ieguves rūpniecībā (6,0 %) un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē (6,2 %).

Savukārt visaugstākā darba samaksas atšķirība sievietēm un vīriešiem bija mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (35,1 %), veselības un sociālās aprūpes nozarē (30,5 %), finanšu un apdrošināšanas darbību jomā (29,5 %), kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (25,8 %).

Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirība bija par 5,3 procentpunktiem lielāka (17,6 %) nekā sabiedriskajā (12,3 %).

Sievietes, kas strādāja pilnu (normālo) darba laiku, nopelnīja par 14,3 % mazāk nekā vīrieši, taču 2025. gadā atšķirība starp pilna darba laika darbinieku algām mazinājās par 5,6 procentpunktiem (2024. gadā – 19,9 %). Savukārt nepilnu darba laiku strādājošo atalgojuma atšķirība pieauga no 11,2 % līdz 18,8 % jeb 7,6 procentpunktiem.

2025. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (9,3 %), bet vislielākā – vecuma grupā 45–54 un 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 18,0 % mazāks nekā vīriešiem.