Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare. 

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam 2025. gadā poligrāfijas un papīra ražošanas produkcija veidoja 3,3% no visas Latvijas rūpniecības ražošanas apjoma (Latvijas ekonomikas attīstības pārskats. Rīga: Ekonomikas ministrija, 2025, 45. lpp.). Vairāk nekā 80% visas produkcijas, kuru ražo uzņēmumi, kas apvienojušies biedrībā Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija, tiek eksportēti. Latvijai ir nozīmīgi starptautiski panākumi piecu poligrāfiskās produkcijas veidu eksportā. 2024. gadā Latvija eksportēja iespiestus reklāmas materiālus, preču katalogus un tamlīdzīgu produkciju 23,2 miljonu eiro apjomā. Pēc reklāmas materiālu un preču katalogu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā pirmajā vietā pasaulē ar 63,6 eiro bija Malta, otrajā vietā bija Slovēnija ar 47 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet trešajā vietā – Nīderlande ar 36,7 eiro uz vienu iedzīvotāju. Igaunija ar 20 eiro uz vienu iedzīvotāju bija devītajā vietā pasaulē, Latvija ar 12,5 eiro uz vienu iedzīvotāju – 14. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 10,6 eiro uz vienu iedzīvotāju – 17. vietā pasaulē. 

Lai gan Latvijas ienākumi no iespiestu ģeogrāfisko karšu un atlantu eksporta bija krietni mazāki (2023. gadā tie bija 0,6 miljoni eiro, bet 2024. gadā – 0,4 miljoni eiro), tas tomēr ir izcils Latvijas eksporta nišas produkts. Pēc ģeogrāfisko karšu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā (34 centi) Latvija bija otrajā vietā pasaulē, bet 2024. gadā (22,7 centi uz vienu iedzīvotāju) kopā ar Beļģiju – ceturtajā vietā pasaulē. 2024. gadā pirmajā vietā pasaulē ar 33 centiem uz vienu iedzīvotāju bija Apvienotā Karaliste, otrajā vietā – Austrija ar 28 centiem uz vienu iedzīvotāju, bet trešajā vietā – Itālija ar 23,2 centiem uz vienu iedzīvotāju.

Žurnālu eksports

Krietni nozīmīgāki ir Latvijas panākumi žurnālu un citu periodisku izdevumu eksportā. 2024. gadā Latvija eksportēja iespiestus žurnālus un citus periodiskos izdevumus par 12 miljoniem eiro. Pēc iespiesto žurnālu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā ar 12 eiro pirmajā vietā pasaulē bija Igaunija, otrajā vietā – Latvija ar 6,5 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet trešajā vietā – Čehija ar 5,3 eiro uz vienu iedzīvotāju. Polija ar 5,2 eiro uz vienu iedzīvotāju bija ceturtajā vietā, bet Lietuva ar 4,8 eiro uz vienu iedzīvotāju – piektajā vietā pasaulē. 2024. gadā vislielākais Igaunijā ražotu žurnālu saņēmējs bija Somija. Līdz pat 2024. gadam aptuveni pusi no Igaunijas eksportētās žurnālu produkcijas saņēma Somija un Zviedrija. Savukārt Latvijā iespiesto žurnālu galvenais eksporta virziens 2024. gadā bija Zviedrija.Līdzīgi ir Latvijas panākumi poligrāfijas produkcijas eksportā, kura nebija iesieta vai brošēta. 2024. gadā Latvija eksportēja šādu produkciju par 23 miljoniem eiro. Pēc nebrošētas poligrāfiskās produkcijas eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā pirmajā vietā pasaulē ar 37,7 eiro bija Nīderlande, otrajā vietā – Latvija ar 12,5 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet trešajā vietā – Apvienotie Arābu Emirāti ar 8,9 eiro uz vienu iedzīvotāju. Lietuva ar 7,2 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 6. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 3 eiro uz vienu iedzīvotāju – 12. vietā pasaulē. 

Grāmatu eksports

Visnozīmīgākā Latvijas specializācija poligrāfiskajā rūpniecībā ir grāmatu ražošana Rietumeiropas un Ziemeļvalstu valodās, kas domātas šo valstu tirgiem. Latvijas poligrāfijas nozares eksporta attīstību ievērojami veicināja Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un iekļaušanās ES specializācijās. Vēl 2007. gadā Latvija eksportēja grāmatas par 6,8 miljoniem eiro un Latvijas daļa no pasaules kopējā eksporta bija tikai 0,05%. 15 gadu laikā Latvijā iespiestu grāmatu eksports pieauga 15 reizes, un 2022. gadā Latvija eksportēja grāmatas par 120,7 miljoniem eiro un Latvijas daļa no pasaules kopējā eksporta bija 0,96%. 2024. gadā Latvijā iespiestu grāmatu galvenie eksporta virzieni bija Vācija (33,7% no visas Latvijas eksporta produkcijas), Zviedrija (17%), Norvēģija (14%) un Dānija (13,4%). Savukārt pasaules lielākie eksportētāji ražo grāmatas starptautiski izplatītās valodās (galvenokārt angļu un spāņu), lai eksportētu tās uz visiem citiem tirgiem. 2024. gadā pasaules lielākā grāmatu eksportētāja bija Apvienotā Karaliste. Tā eksportēja poligrāfisko produkciju 1,6 miljardu eiro apjomā, kas veidoja 13,8% no pasaules kopējā eksporta. 

Otrajā vietā pasaulē ar 1,4 miljardu eiro lielu eksportu bija ASV (12,1% no pasaules kopējā eksporta), trešajā vietā ar 1,4 miljardu eiro lielu eksportu – Vācija (10,3% no pasaules kopējā eksporta), bet ceturtajā vietā ar aptuveni miljardu eiro lielu eksportu – Ķīna (7% no pasaules kopējā eksporta). Latvija ar 95,6 miljonus eiro lielu eksportu (0,83% no pasaules kopējā eksporta) bija 18. vietā pasaulē, apsteidzot Izraēlu, Japānu, Dāniju Turciju un citas valstis. Lietuva ar 43,9 miljonus eiro lielu eksportu (0,38% no pasaules kopējā eksporta) bija 32. vietā pasaulē, bet Igaunija (25 miljoni eiro un 0,22% no pasaules kopējā eksporta) – 42. vietā pasaulē. Pēc grāmatu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā pirmajā vietā pasaulē ar 51,3 eiro bija Latvija, otrajā vietā – Čehija ar 30,8 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet trešajā vietā – Singapūra ar 30 eiro uz vienu iedzīvotāju. Igaunija ar 18,5 eiro uz vienu iedzīvotāju bija astotajā vietā pasaulē, bet Lietuva ar 15,2 eiro uz vienu iedzīvotāju – 11. vietā pasaulē. Jāatzīmē, ka ļoti liels grāmatu eksportētājs ir Honkonga, kas nav valsts, bet gan Ķīnas īpašais autonomais apgabals. 2024. gadā Honkongas ienākumi no grāmatu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju bija 55,9 eiro. Jāatzīmē, ka 2022. gadā pēc ienākumiem no grāmatu eksporta Latvija ar 64,2 eiro uz vienu iedzīvotāju pat apsteidza Honkongu (60,4 eiro uz vienu iedzīvotāju). 

Lielākie uzņēmumi

Lielākie poligrāfijas produkcijas ražotāji Latvijā ir SIA Livonia Print un SIA PNB Print. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2025. gada TOP 500+ SIA Livonia Print ar 68,95 miljonus eiro lielu apgrozījumu 2024. gadā bija 145. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja aptuveni 540 darbinieku un 2024. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja 2,4 miljonus eiro. SIA PNB Print ar 23,69 miljonus eiro lielu apgrozījumu 2024. gadā bija 496. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja 228 darbiniekus un 2024. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja 0,75 miljonus eiro. 2024. gadā vairāk nekā 10 miljonus eiro liels apgrozījums bija vēl pieciem poligrāfijas nozares uzņēmumiem: VG Kvadra Pak, Apgāds Zvaigzne ABC, Jelgavas tipogrāfija, Poligrāfijas grupa Mūkusala un Adverts. Poligrāfijas nozare ir svarīga Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas nodrošina Latvijas pieprasījumu pēc nozares pakalpojumiem, kā arī nodrošina Latvijai ievērojamus ienākumus no produkcijas eksporta.