Viņa norādīja, ka pat vislabākajā scenārijā atgriešanās iepriekšējā situācijā nenotiks.

Georgijeva sacīja, ka pat fonda "viscerīgākajā scenārijā" ekonomikas izaugsme būs mazāka, nekā bija gaidīts iepriekš, jo pieaug enerģijas cenas, ir bojāta infrastruktūra, kavētas piegādes un zaudēta tirgus pārliecība.

SVF arī sagaida, ka fondam būs jāsniedz tūlītēja finansiāla palīdzība kara skartajām valstīm 50 miljardu ASV dolāru (42,8 miljardi eiro) apmērā, jo vismaz 45 miljoniem cilvēku pārtikas pieejamība nav droša.

"Ņemot vērā kara izraisītās sekas, mēs prognozējam, ka tuvākajā laikā pieprasījums pēc SVF maksājumu bilances atbalsta pieaugs par 20-50 miljardiem ASV dolāru, turklāt zemākā robežvērtība būs spēkā, ja tiks ievērots pamiers," teica Georgijeva.

SVF vadītāja atklāja ikgadējās pavasara sanāksmes, kuras Vašingtonā kopīgi rīko Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka un kurās pulcējas vadošie ekonomikas politikas veidotāji no visas pasaules.

Intervijā "Bloomberg TV" Pasaules Bankas (PB) prezidents Adžajs Banga teica, ka PB varētu "ļoti drīz" piešķirt līdz pat 25 miljardiem dolāru finansējumu attīstības valstīm, kuras skārusi karadarbība. Viņš teica, ka ilgtermiņā varētu tikt piešķirti līdz pat 60 miljardiem dolāru, ja valstīm tas būs nepieciešams.

ASV un Izraēlas karš pret Irānu, kas sākās 28. februārī, ir saasinājis vardarbību Tuvajos Austrumos, izjaucis piegāžu ķēdes un izraisījis naftas cenu kāpumu pēc tam, kad Teherāna praktiski bloķēja Hormuza šaurumu.

Teherāna un Vašingtona ir apmainījušās ar apsūdzībām par šonedēļ panāktā pamiera nosacījumu pārkāpumiem, un sestdien ir plānotas sarunas, kuru mērķis ir panākt ilgstošāku mieru.

Georgijeva uzsvēra krīzes asimetrisko ietekmi, jo zemu ienākumu valstis, kas ir enerģijas importētājas, krīze ir skārusi daudz smagāk nekā citus.

"Padomājiet par Klusā okeāna salu valstīm, kas atrodas garās piegāžu ķēdes galā, un domājiet par to, vai degviela joprojām sasniedz tās pēc tik smagiem traucējumiem," viņa teica.

Trešdien Pasaules Banka paziņoja, ka Tuvajos Austrumos, kur Irānas atriebības uzbrukumi skāruši valstis visā Persijas līča reģionā un Izraēlas uzbrukumi notikuši Libānā, karš nodarījis "nopietnu un tūlītēju ekonomisko kaitējumu".

Izņemot Irānu, kopējā reģiona ekonomiskā izaugsme 2026. gadā, kā prognozēts, palēnināsies līdz tikai 1,8%, kas ir par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā pirms kara, lēsa PB.

Tiek prognozēts, ka arī SVF paaugstinās globālās inflācijas prognozi saistībā ar naftas cenu un piegādes ķēdes satricinājumiem, kas saistīti ar karu.

Trešdien Vašingtonā tikās SVF, Pasaules Bankas un Pasaules Pārtikas programmas (WFP) vadītāji, lai apspriestu konflikta ietekmi uz ekonomiku un pārtikas drošību.

"Straujais naftas, gāzes un mēslošanas līdzekļu cenu pieaugums kopā ar transporta sastrēgumiem neizbēgami izraisīs pārtikas cenu pieaugumu un pārtikas nedrošību," teikts kopīgajā paziņojumā.

SVF un PB ir izveidojušas arī koordinācijas grupu, lai risinātu jautājumus par kara ietekmi uz enerģētikas tirgu. Šīs struktūras augstākā līmeņa sanāksme notiks pirmdien.

Sanāksmju ietvaros SVF publicēs savu ikgadējo Fiskālās uzraudzības ziņojumu, kurā, kā paredzams, tiks norādīts uz pieaugošo valsts parādu, jo valstis saskaras ar atkārtotiem ekonomiskajiem satricinājumiem.

Šonedēļ publicētajā jaunajā ziņojumā SVF detalizēti izklāstīja kara ekonomiskās izmaksas, lēšot, ka valstīs, kurās notiek karadarbība, ražošanas apjoms sākumā samazinās par 3% un "turpinās samazināties gadiem ilgi".

Agrākā ziņojumā par karu Irānā teikts, ka "visi ceļi ved uz augstākām cenām un lēnāku izaugsmi", un uzsvērta būtiski traucētās mēslošanas līdzekļu piegādes ķēdes ietekme uz pārtikas nodrošinājumu.

"Zemu ienākumu valstis ir īpaši pakļautas pārtikas nenodrošinātības riskam; dažām var būt nepieciešams lielāks ārējs atbalsts - pat ja šāda palīdzība ir samazinājusies," teikts ziņojumā.