CSP aptauja par dzīves kvalitāti deviņās valstspilsētās, izņemot Rīgu, veikta 2025. gadā. Iepriekšējā šāda aptauja notikusi 2022. gadā, un salīdzinājums tiek veikts ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem.

Apmierinātība aug, ir izņēmumi

Valstspilsētās iedzīvotāji bija apmierināti ar dzīvi savā pilsētā arī 2022. gadā, kad CSP veica iepriekšējo aptauju. Apmierināto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums ir novērots Jelgavā (par 1,9 procentpunktiem) un Daugavpilī (par 1,5 procentpunktiem), taču nedaudz samazinājies tas ir Jūrmalā (par 2,7 procentpunktiem) un Rēzeknē (par 2,0 procentpunktiem). Nelielas svārstības, līdz 1 procentpunktam (pp) ieskaitot, ir arī citās pilsētās. Piemēram, Liepājā trīs gadu laikā kritums par 1 pp, Ventspilī - par 0,3 pp.

Drošākās un draudzīgākās pilsētas

CSP, veicot aptauju, vērtē pilsētas vides drošību, ko īpaši novērtē ģimenes ar bērniem. “Jo drošāka vide, jo vairāk ar dzīvi pilsētā ir apmierinātas ģimenes, īpaši ar maziem bērniem,” teikts CSP apskatā. 2025. gadā visdrošāk, staigājot vienatnē naktī pa savu pilsētu, jutās Liepājas iedzīvotāji (78,5%), kas ir par 12,3 procentpunktiem vairāk nekā valstspilsētās vidēji (66,2%). Tāpat droši jutās 77,7% Valmieras un 74,8% Ogres iedzīvotāju. Visvairāk policijai uzticas Jūrmalas iedzīvotāji (82,6%), taču augsta uzticēšanās policijai ir arī visās pārējās valstspilsētās. Valstspilsētu iedzīvotāju vērtējumā “draudzīgākās pilsētas ģimenēm ar maziem bērniem” ir Valmiera (97,8%) un Liepāja (97,0%), kā arī Daugavpils (93,5%), kurā ir visstraujākais īpatsvara pieaugums kopš 2022. gada (par 6,9 procentpunktiem). Kopumā 92,2% valstspilsētu iedzīvotāju uzskata, ka viņu pilsēta ir draudzīga ģimenēm ar maziem bērniem, savukārt pašu ģimeņu pārstāvji šo rādītāju vērtē vēl augstāk – 95,3%.

Skolas un ārstniecības iestādes

Jelgavā, salīdzinot ar pārējām valstspilsētām, ir augstākais ar pilsētas izglītības iestādēm (bērnudārziem, skolām, augstskolām) apmierināto iedzīvotāju īpatsvars – 84,4%, kam seko Valmiera ar 82,1% un Liepāja ar 79,3%. Savukārt Jēkabpilī un Daugavpilī ir vismazākais ar izglītības iestādēm apmierināto īpatsvars – 60,7% un 67,5%. Jāteic, ka atšķirība šajā rādītājā par 20 pp starp dažādām pilsētām ir nopietns pamats aizdomāties par Jēkabpils un Daugavpils izglītības piedāvājumu un iemesliem, kādēļ iedzīvotāju apmierinātība atšķiras tik ļoti.Ar veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām apmierinātākie ir Jūrmalas (79,4%), Ogres (74,0%) un Ventspils (73,8%) iedzīvotāji. Par ārstēšanu arī ir tas pats jautājums – kādēļ iedzīvotāju apmierinātība Jēkabpilī un Daugavpilī tik ļoti atšķiras no Valmieras vai Jūrmalas iedzīvotāju redzējuma uz sabiedrisko pakalpojumu.

Kultūrvietu un sportavietu pieejamība

Liepājā ir augstākais īpatsvars (96,6%) iedzīvotāju, kuri ir apmierināti ar kultūras iestādēm (koncertzāles, teātri, muzeji un bibliotēkas). Apmierināti ir arī deviņi no desmit rēzekniešiem (91,9%), ventspilniekiem un valmieriešiem (attiecīgi katrā 90,0%). Mazāk apmierināti ar kultūras iestādēm savā pilsētā ir iedzīvotāji Jēkabpilī – 73,9%. Liepājas un Valmieras iedzīvotāji ir apmierinātākie ar sporta objektiem (sporta laukumiem un sporta zālēm) – attiecīgi 91,7% un 91,5%.

Darbs un mājoklis

Apmierinātība ar darbu (piemēram, nodarbinātību, darba apstākļiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru) ir augsta visās valstspilsētās – vismaz deviņi no desmit nodarbinātajiem ir apmierināti ar darbu. Apmierinātība ar darbu kopš 2022. gada pieaugusi Jūrmalā par 11,1 procentpunktu, Daugavpilī par 9,2 procentpunktiem, Rēzeknē par 6,2 procentpunktiem, Liepājā par 5,6 procentpunktiem. 43,5% Daugavpils un katrs ceturtais (26,3%) Ogres iedzīvotājs pilnībā vai daļēji piekrīt, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli gan īrei, gan iegādei īpašumā par pieņemamu cenu. Savukārt šim apgalvojumam vismazāk piekrīt Valmierā – 10,3%. Kopumā teju visās valstspilsētās, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli. Līdztekus jāpiebilst, ka šajā parametrā redzamie apmierinātības procenti norāda, ka mājokļu problēma reģionos pastāv.

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.