Situāciju lielā mērā negatīvi ietekmējusi pastiprinātā haotiskā komunikācija. Nepārprotiet, ja rodas gaisa telpas apdraudējums, iedzīvotāji ir nekavējoties jābrīdina, tomēr jāseko arī skaidriem un pārliecinošiem valdības vēstījumiem. Sabiedrībai ir jāredz, ka atbildīgie dienesti rīkojas koordinēti un profesionāli, un kontrolē situāciju, savukārt starptautiski jāraida nepārprotams signāls, ka Latvija spēj ātri reaģēt, nodrošināt drošību un pieņemt izlēmīgus lēmumus krīzes situācijās. Līdz šim noticis pretējais – labā roka nezināja, ko dara kreisā. No valdības esam dzirdējuši tikai gaušanos un vainīgo meklēšanu. Skaidras komunikācijas un konkrētības par paveikto drošības kontekstā un to, kas tiks darīts, ir pietrūcis.

Paši savu baiļu gūstā

Lai gan militāri esam drošībā, mediju telpā uzvar “hibrīdkara naratīvs”. Mūsu tūrisma nozarei visvairāk kaitē nespēja skaidri un pārliecinoši parādīt reālo situāciju. Proti – ikdienas dzīve rit ierastajās sliedēs Latgalē un visā Latvijā – cilvēki dodas uz darbu, notiek pasākumi, viesnīcas un restorāni ir atvērti un gatavi uzņemt viesus. Pašreiz šo vēstījumu nespējam pietiekami skaidri nodot ne vietējiem iedzīvotājiem, kuri atceļ rezervācijas valsts pierobežā, ne starptautiskajai auditorijai. Ja paši baidāmies braukt uz Latgali, kā varam sagaidīt, ka tur ieradīsies tūrists no Berlīnes vai Parīzes?

Tiesa, šī nav tikai Latvijas problēma. Rietumvalstu tūristi atceļ rezervācijas arī Lietuvā un Igaunijā, jo Baltija tiek uztverta kā vienota, nedroša frontes pierobežas zona. Taisnoties un mēģināt pārliecināt, ka “viss ir droši” būtu aplami. Tā vietā jādemonstrē stingra stāja un jārada pārliecība par Latviju kā stabilu valsti. Jaunajai valdībai ir jārīkojas izlēmīgi, stiprinot valsts drošību un nodrošinot stratēģisku, mierīgu komunikāciju ar sabiedrību, neļaujot bailēm diktēt mūsu ikdienu.

Vairs nedrīkst ignorēt nozares vajadzības

Tikpat būtiski ir sarunāties ar uzņēmējiem, sadzirdēt viņu vajadzības un beidzot rīkoties. Trāpīgs piemērs ir samazinātā PVN likme ēdināšanas nozarei, par kuru Latvijas Restorānu biedrība ar lēmumu pieņēmējiem diskutē jau deviņus gadus. Lai gan konceptuāli atbalsts ir, pozitīvs lēmums līdz šim diemžēl nav sekojis. Krīzes apstākļos šāds nodokļu instruments vairs nav tikai teorētisku diskusiju objekts. Tas ir tiešs un kritiski nepieciešams atbalsts ikvienam ēdināšanas nozares uzņēmējam, īpaši austrumu pierobežā, kur klientu plūsmas kritums ir visjūtamākais.

Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) jaunākie dati par 2026. gada pirmo ceturksni liecina, ka ārvalstu viesu skaits ir samazinājies par vairāk nekā 7 %. Rezervāciju atcelšana skar ne tikai naktsmītnes, bet arī rada zaudējumus vietējiem ēdinātājiem, mājražotājiem un izklaides vietām. Pēdējā laika dronu incidenti pierobežā turpina saasināt situāciju un jau tagad ir skaidrs, ka uz plaukstošu tūrisma sezonu varam necerēt. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) solījums pārvirzīt līdzekļus Latgales atbalstam un vietējam tūrismam ir pareizs solis, taču, iespējams, varam darīt vēl vairāk. Nestandarta situācija pieprasa nestandarta risinājumus. Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienā laivā, tāpēc loģisks un šim brīdim piemērots solis būtu mērķtiecīga tūrisma veicināšana Baltijas valstu ietvaros. Kampaņas Lietuvā, Igaunijā un arī Somijā, aicinot viesus braukt uz Latvijas galvaspilsētu baudīt kultūras un gastronomijas piedāvājumu, kā arī reģionālie piedāvājumi kaimiņvalstu ceļotājiem var kļūt par drošības spilvenu, kas palīdzētu amortizēt ārvalstu tūristu plūsmas kritumu.

Jaunā realitāte pieprasa briedumu

Gaisa telpas apdraudējums, visticamāk, ir jaunā realitāte, ar kuru jārēķinās un jāmācās sadzīvot. Tāpēc Latvijai ir nepieciešama izlēmīga valsts rīcība, pārliecinoša komunikācija, praktisks un prognozējams atbalsts uzņēmējiem, kuri veido mūsu ekonomikas pamatu. Mēs sagaidām no jaunā aizsardzības ministra komunikāciju par to, kas ir izdarīts, tiek darīts un tiks izdarīts, lai Latvijas iedzīvotāji un Latvijas ārvalstu viesi un investori justos droši. Tikai mērķtiecīgi investējot uzņēmējdarbības vides stabilitātē un cieši sadarbojoties Baltijas līmenī, mēs spēsim saglabāt tūrisma un viesmīlības nozaru dzīvotspēju, lai ilgtermiņā atgrieztu vēlmi doties uz Latviju arī rietumvalstu viesiem.