Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt. 

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Dīvainās sakritības

Ēdinātāju apvienība vērsusi uzmanību uz četriem Rīgas domes iepirkumiem laikā no 2018.gada līdz 2024.gada februārim - par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas domes izglītības iestādēs. Kāpēc tieši četriem? Tāpēc, ka līgumus par ēdināšanu slēdz uz pieciem gadiem. Attiecīgi daļai izglītības iestāžu iepirkumi bijuši 2018.gadā un 2023.gadā, bet citām skolām - 2019.gadā un pēc tam 2024.gadā. Visi iepirkumi sadalīti daļās, pa 36, pa 25, 21 un tamlīdzīgi, acīmredzot, pēc skolu skaita. Tomēr iepirkumu summas ir lielas, piemēram, 2024.gada 2.februāra iepirkumā kopējā summa bija 32,7 miljoni eiro, no kuriem 29,8% ieguva Žaks-2, bet 37,6% ieguva Fristar, kopumā iegūstot teju 70% no iepirkuma. Sakritība? Ēdinātāju apvienība tā nedomā.

Uzņēmēji sīki un smalki izpētījuši un aprakstījuši, kā konkrētie uzņēmumi izvēlējušies piedalīties iepirkumu daļās. Proti, katrā daļā piedalās tikai viens vai divi no trim minētajiem uzņēmumiem, tādējādi savā starpā lieki nekonkurējot. Ēdinātāju apvienība arī konstatē, ka tad, ja kāds no pretendentiem (Žaks-2, Fristar un/vai Baltic Restaurants Latvia) uzvarēja 2017.gada iepirkumā un noslēdza līgumu par ēdināšanas pakalpojumu konkrētā izglītības iestādē, tad jaunajā iepirkumā pēc pieciem gadiem abi pārējie pretendenti nesniedza piedāvājumus par ēdināšanu tajā pašā skolā. Tādējādi palielinājās iespēja, ka tas pats uzņēmums varēs turpināt sniegt pakalpojumus tajā pašā skolā un tādējādi tirgus tiek nosacīti sadalīts. Visas šādas “sakritības” garajā vēstulē tiek smalki aprakstītas ar visiem iepirkumu numuriem, datumiem un notikumiem. 

Pārmērīgas prasības

Ēdinātāju apvienība norāda arī uz citu faktu: 2024.gada iepirkumā CAIP 2024/09 tika iekļauta nesamērīga prasība, kas ierobežo konkurenci - nodrošināt tādus pārtikas produktus, kas ir reģistrēti Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) jeb plašāk zināmi kā produkti ar “Zaļās karotītes” sertifikātu. Tas attiecās arī uz konkrēti ziedkāpostiem, ķiplokiem, ķirbjiem un redīsiem, un tas nebūtu nekas pārmērīgs, ja vien šādam kritērijam neatbilstu tikai viens piegādātājis - Elejas pagasta zemnieku saimniecība Vārpas. Uzņēmēji norāda, ka šāda prasība, kas iepriekšējos gados nav bijusi un tagad, pēc šīs vēstules izplatīšanas, no prasībām izņemta, tomēr bija spēkā 4-5 gadus un bijusi arī minētajā konkursā. Jāatzīmē, ka minētās saimniecības “Vārpas” saimnieks Zigmārs Rankevics 2021.gadā startēja Jelgavas novada pašvaldības vēlēšanās no “Nacionālās Apvienības” saraksta - šī partija ir arī koalīcijā Rīgas domē, kas organizēja minēto 32,7 miljonu eiro iepirkumu.Uzņēmēji norāda, ka Rankevics neesot gribējis dot apliecinājumu citiem uzņēmumiem, bet gribējis strādāt tikai ar Žaks-2, Baltic Restaurants Latvia un Fristar. 

Kad tev atsaka sadarbību, tā varētu šķist. Rankevics noraida pārmetumus un sarunā stāsta, ka pēdējo trīs gadu laikā apliecinājumus devis septiņiem uzņēmumiem, tostarp uzņēmumam SIA Aniva, kas arī ir viens no četriem Rīgas domes iepirkuma uzvarētājiem. “Nevaram iedot apliecinājumus visiem vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, saimniecības kapacitāte ir ierobežota un mūsu pamatbizness ir dārzeņu pārstrāde un tirdzniecība, līdz ar to mums visiem vienkārši nepietiek produkcijas. Turklāt piegādes ēdināšanas uzņēmumiem ir drīzāk papildus ienākumu avots, uz kuru pat nevar paļauties. Darba sezona sākas jau februārī, jāiegulda darbs, jāmaksā algas, tiek tērēti apgrozāmie līdzekļi, bet beigās tie uzņēmumi, kuriem sniegti apliecinājumi, neko nenopērk vai nopērk ļoti maz,” saka Rankevics, piebilstot, ka gadiem ilgi strādājot, viedoklis par daļu uzņēmumu jau ir izveidojies, tāpēc uzņēmums izvēlas strādāt ar stabilākajiem un prognozējamiem klientiem. “Septiņi uzņēmumi priekš mūsu apjoma jau tā ir ļoti daudz,” viņš saka. Uzņēmumiem papildus jāiegādājas produkti arī citur, jo jau esošo apjomu ir grūti izaudzēt, rēķinoties arī ar klimatiskajiem apstākļiem, kas lauksaimniecībā ir neprognozējami.Ja pat pats ražotājs norāda, ka uzņēmumi apliecinājumu paņem, bet produkciju nepērk, tad secināms, ka dabā šāda prasība nemaz netiek izpildīta un visticamāk daļa dārzeņu tomēr nāk bez Zaļās karotītes. 

Pārbaudot Ēdinātāju apvienības sniegto informāciju, atklājās vēl kāds interesants fakts - minētajā Rīgas domes iepirkumā ir četri uzvarētāji - Fristar, Žaks-2, Aniva un arī uzņēmums Linele. Pirmajiem trim apliecinājumus deva Vārpas, taču Linele sadarbības partneru sarakstā nav. Vaicāta, kas izsniedza apliecinājumu, uzņēmuma Linele īpašniece Diāna Rezņikova atbild uzreiz un bez kavēšanās: “Zaļais grozs noteikti un Baltijas dārzeņi. To es atceros, jo katru nedēļu ir viņiem jāmaksā.” Tomēr šādi uzņēmumi (abi divi ir kooperatīvās sabiedrības) PVD mājaslapā publiskotajā NPKS datu bāzē nav reģistrēti. Rezņikova nevarēja neko konkrētu atbildēt uz šiem faktiem, vien piebilda, ka Vārpas tik tiešām nav snieguši apliecinājumu viņas uzņēmumam. Linele uzvarēja vienā no 15 iepirkuma daļām par nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro. Datubāze rāda, ka nepieciešamais sertifikāts kādreiz ir bijis arī citiem dārzeņu audzētājiem, taču kaut kādu iemeslu dēļ tāds vairs nav spēkā - vai nu paši ražotāji samazinājuši sortimentu, vai arī ir bijuši citi iemesli.Ēdinātāju apvienība norāda, ka tirgus dalībnieki, kuri vēlējušies piedalīties iepirkumā, vairākkārt norādīja pasūtītājam uz šo konkurenci ierobežojošo faktoru, taču tas neesot devis rezultātu. Rodas jautājums, vai tad, ja potenciālie pretendenti jau norādīja, ka kritērijiem atbilst tikai “Vārpas”, iepirkuma komisija vispār pārbaudīja citu ražotāju iesniegtos apliecinājumus - vai tie ir reģistrēti NPKS, vai nav.

Konkurences padome pabrīdina

Galvenā iestāde, kas varētu iedziļināties šajā situācijā, ir Konkurences padome. Tā apstiprina, ka ir saņēmusi anonīmo iesniegumu, tomēr, lemjot par turpmākām darbībām, informācijas nosūtīšana arī pašiem uzņēmumiem, par kuriem ir iesniegums, ļoti ierobežojot KP iespējas iegūt objektīvu, pilnīgu un patiesu informāciju par iespējamo pārkāpumu. KP paskaidro, ka pats fakts, ka informācija saņemta no anonīma iesniedzēja, nav iemesls tam, lai KP, iespējams, tālāk lemtu par pārkāpuma izpētes lietas neierosināšanu. Tomēr konkrētajā situācijā KP šādu lēmumu varētu pieņemt, ņemot vērā to, ka anonīmais ziņotājs informāciju ir nosūtījis ne tikai KP, bet plašam adresātu lokam, arī pašiem tirgus dalībniekiem, par ko tas sūdzas, kā arī vēl vairākiem citiem adresātiem, tādējādi paši tirgus dalībnieki, kas iespējams, ir aizliegti vienojušies, ir saņēmuši nepārprotamu signālu, ka par tiem ir iesniegta sūdzība KP, kas, protams, attiecīgi nozīmē to, ka iegūt objektīvu un patiesu informāciju potenciālas pārkāpuma lietas ievaros, principā kļūst neiespējami, jo tirgus dalībnieki, ja iespējamā pārkāpumā ir bijuši iesaistīti, visticamāk, būs gatavojušies, tai skaitā, dzēsuši informāciju (pierādījumus),.Tomēr uzņēmumi norādīja uz vairākiem iespējamiem pārkāpumiem, tostarp uz to, ka pasūtītājs ir iekļāvis iepirkumā konkurenci ierobežojošu prasību. Kāda informācija te iztrūkst - nav skaidrs.

KP skaidro, ka kopš 2019.gada sākuma tā ir saņēmusi vairākus iesniegumus saistībā ar bažām par Konkurences likuma pārkāpumiem ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas nozarē. Savukārt, 2021. gadā tika saņemts iesniegums, kā rezultātā tika īstenota prevencija jeb brīdināšanas procedūra, kas ir alternatīva formālai pārkāpuma lietas ierosināšanai, vairākiem ēdināšanas uzņēmumiem. Pērn ir īstenota prevencija vairākiem ēdināšanas uzņēmumiem par pārtikas iepirkumiem NBS. Padziļināti skatot pasūtītāja iesniegumu, KP secināja, ka iesniegumā norādītie piedāvājumi nav sagatavoti un iesniegti neatkarīgi, tāpēc novērsa potenciālo pārkāpumu ar pārrunu procedūru. KP 2024.gadā arī izbeidza padziļinātu lietas izvērtējumu bez pārkāpuma konstatēšanas. Ievērojot saņemto informāciju, kas 2023. gadā tika saņemta no pasūtītāja (medicīnas iestādes), KP 2024. gadā ierosināja lietu par uzņēmumu darbībām konkrētajā nozarē, pretendentiem veidojot personu apvienību dalībai iepirkumos par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ne tikai izglītību iestāžu iepirkumos, bet arī citos, tai skaitā slimnīcu, ieslodzījuma iestāžu iepirkumos. 

Izskatās, ka prevenciju iespējamu karteļu gadījumos KP uzskata par labu risinājumu. Taisni brīnums, kas nogāja greizi būvniekiem.