Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" ir Latvijai stratēģiski svarīgs uzņēmums.

Kazāka ieskatā, ļaut aviokompānijai bankrotēt, būtu vieglākā, bet reizē arī sliktākā izvēle.

"Līdzšinējā "runčuk, nemūžam" stratēģija ar regulāru lūgumu pēc valsts naudas gan sevi ir izsmēlusi, un ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējuma risinājums, kas nav pretrunā ar ES regulējumu," uzsvēra Kazāks.

Pēc viņa teiktā, tas dotu iespēju Rīgai būt par reģiona biznesa centru un kaut kad atgūt Baltijas metropoles statusu. Turklāt otrreiz Latvijai izveidot savu aviokompāniju ar centru Rīgā diez vai izdosies, piebilda Kazāks.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien ir sasaukusi valdības ārkārtas sēdi, lai vērtētu aktuālo situāciju aviācijas nozarē un "airBaltic".

Siliņa skaidro, ka šādu lēmumu viņa ir pieņēmusi, balstoties uz uzņēmējdarbības organizāciju un ministriju sniegto informāciju par Tuvo Austrumu konflikta pieaugošo ietekmi uz degvielas cenām, kas skar Latvijas tautsaimniecību un jo īpaši aviācijas nozari. "Pašreizējā ģeopolitiskā situācija pieprasa operatīvu rīcību arī Latvijā, lai nodrošinātu nozares darba nepārtrauktību," viņa uzsver.

Par aktuālo situāciju aviācijas nozarē un "airBaltic" valdība lems slēgtā sēdē. Sēde sāksies plkst. 15.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Satiksmes ministrijā skaidrotajam ārējie faktori - konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana - ir būtiski ietekmējuši "airBaltic" izmaksas, tāpēc, lai nodrošinātu kompānijas stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai, tai ir nepieciešams 30 miljonu eiro aizdevums.

Taču valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl nav atbalstījusi. Komisija pie jautājuma atgriezīsies otrdien, 14. aprīlī.

Tāpat ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena.

Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.