“Augustā esam uzkrāvuši pirmos 7 kuģus ar aptuveni 90 tūkstošiem tonnu jaunās ražas – vietējo zemnieku izaudzētajiem kviešiem, zirņiem un rapsi. Kopumā šo sezonu plānojam piesardzīgi – ilgstošais šīs vasaras karstums ir atstājis ietekmi gan uz ražas kvalitāti, gan apjomiem,” stāsta Edgars Ruža, LATRAPS valdes priekšsēdētājs, kura vadītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība šopavasar iegādājās 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”, piebilstot, ka laikapstākļu dēļ šī gada graudu sezona sākusies agrāk nekā tika plānots. 

“Graudus, kas Rīgas ostā nonāk gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu, šogad krauj 13 termināļos abos Daugavas krastos. Pateicoties šī gada pārvaldes veiktajām investīcijām ostas pieejas un kuģošanas kanāla padziļināšanā, šobrīd ostā var ienākt vēl lielāka izmēra kuģi kā līdz šim, kas uzņēmējiem dod iespēju ietaupīt uz pārvadājumu izmaksām,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnoteikumiem ir arī lauksaimniecības produktu pārkraušanai un uzglabāšanai paredzētā infrastruktūra ostas uzņēmumos un tajos pieejamās graudu glabāšanas jaudas. Pēdējos gados termināļos izbūvētas jaunas, modernas graudu noliktavas, tiek ieguldīts jaunās kraušanas iekārtās un tehnoloģijās. Transformējoties un reaģējot uz kravu izmaiņām, šogad graudi tiek krauti arī STREK terminālī Krievu salā, kur izbūvētas divas jaunas slēgta tipa 3000 m2 lielas noliktavas ar kopējo uzglabāšanas kapacitāti līdz 30 tūkst. tonnu, kas jau šobrīd tiek pildītas ar vietējo un Lietuvas izcelsmes graudu ražu. 

Jauna slēgtā graudu noliktava ar uzglabāšanas jaudu līdz 20 tūkst. t. šogad izbūvēta arī terminālī “Osta LejasVoleri” Daugavas kreisajā krastā. Tāpat papildu sešām jau esošajām, drīzumā ekspluatācijā tiks nodotas vēl divas slēgtās graudu noliktavas arī beramkravu terminālī SIA “Port Milgrāvis”. 

“Rīgas ostas labības produktu pārkraušanas jauda – visu uzņēmumu uzglabāšanas un pārkraušanas kapacitāte ir mērāma ap 7,2 miljonus tonnu gadā. Lielākā daļa ostā apstrādāto graudu kravu ir Latvijā audzēta, tomēr stabili augošs ir arī ārvalstu izcelsmes graudu īpatsvars. Tā 2020. gadā 32% no caur ostu sūtītajām labības produktu kravām tika atvestas no Lietuvas, Krievijas u.c. valstīm. Tas nozīmē, ka graudu segmentam ostā ir izaugsmes potenciāls apjoma kāpināšanas ziņā,” norāda  A.Zeltiņš. 

Pēdējos gados, mainoties kopējai kravu konjunktūrai Rīgas ostā, labība un labības produkti ir viens no visstraujāk augošajiem segmentiem Rīgas ostas kravu portfelī, ko apstiprina fakts, ka pēdējos piecu gadu laikā caur ostu nosūtīto labības produktu apjoms ir pieaudzis 2,2 reizes. 2021. gada astoņos mēnešos ostā pārkrauts jau 1,6 milj. tonnu labības produktu, kas ir par ceturto daļu vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Labības produkti no Rīgas ostas tiek eksportēti un ar kuģiem nonāk visdažādākajās pasaules valstīs. 2020. gadā lielākais apjoms labības produktu nonāca ostās Nigērijā, Alžīrijā, Saūda Arābijā, Dienvidāfrikā, kā arī dažādu Eiropas valstu ostās.