Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu transportēšanai būtu bijis liels pienesums, komentējot izmaiņas kravu klāstā ostās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Ja mēs varētu transportēt LNG kravas, tas būtu bijis liels pienesums. Mums būtu gan valstiski lielāka kontrole pār šo kravu plūsmām, gan arī tie būtu lieli apjomi, ko pārkraut Latvijā. Arī tas, ka mums ir gāzes krātuve, ģeogrāfiski būtu pievilcīgi un dotu lielas iespējas," sacīja Šteins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka var skatīties arī uz citiem gāzes veidiem, piemēram, no atkritumiem iegūto gāzi. Līdz ar to iespējas ir.

Šteins arī pauda, ka Latvija šobrīd ir pazaudējusi iespējas LNG tirgū. "Šajā mirklī mēs varam teikt, ka Klaipēda ir malači, ka ļoti strauji aizgāja uz priekšu ar savu LNG risinājumu. Arī igauņi strauji aizgāja ar to uz priekšu. Mums atliek meklēt savas priekšrocības, bet LNG iespējas ir pazaudētas," viņš teica.

Savukārt, komentējot ūdeņraža kravu potenciālu, Šteins sacīja, ka Rīgas osta ir sākusi pētījumu par iespējām apkalpot ienākošos kuģus ar šādām kravām, bet pagaidām par to plašāk viņš nekomentēja, jo pētījums ir izpētes stadija.

Jau vēstīts, ka 2022.gadā ar iniciatīvu Rīgas ostā veidot LNG termināli klajā nāca SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts". Tā toreizējais patiesā labuma guvējs Laša Šanidze aģentūrai LETA stāstīja, ka projekta kopējās izmaksas būs 120 miljoni eiro, un šis būšot pilnībā komerciāls projekts. Vienlaikus, lai terminālis strādātu, ir nepieciešami gāzes pircēji, jo nav nekādas vajadzības piepildīt infrastruktūru ar gāzi, ja to nepirks. Tādēļ attīstītāji nelūdzot garantijas to klasiskajā nozīmē, bet ir vajadzīga vienošanās ar gāzes saņēmējiem, ka viņiem ir nepieciešama gāze.

Valdība sākotnēji uzdeva Ekonomikas ministrijai padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi gan "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos, gan "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā, bet vēlāk vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu LNG terminālim Saulkrastos un attiecīgu likumu pieņēma arī Saeima.

Tomēr 2023.gadā valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus un Saeima pieņēma likumu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa likuma atcelšanu.