Eksperti
2026. gada 2. februāris 15:00
Latvijas skujkoku zāģbaļķu pārstrādātāji 2023. gadā vērsās pie valdības nevis pēc atbalsta, bet saistībā ar koksnes cenu mehānisma neatbilstību tirgus situācijai. Skujkoku zāģbaļķu cenas ilgāka termiņa līgumos neatbilda faktiskajai tirgus situācijai un negatīvi ietekmēja konkurētspēju.
Ministru kabineta pieņemtais lēmums nebija par subsīdijām vai īpašu labumu piešķiršanu atsevišķiem uzņēmumiem. Tas bija par cenu mehānisma sakārtošanu, lai skujkoku zāģbaļķu cenas atbilstu reālajam tirgus līmenim un ļautu nozares uzņēmumiem strādāt līdzvērtīgos konkurences apstākļos.
Līdzīga prakse ir izmantota arī citās valstīs – piemēram, Zviedrijā 2025.–2026. gadā valsts mežu apsaimniekotājs, mainoties tirgus situācijai, pielāgoja koksnes cenas, vadoties no līdzvērtīgiem apsvērumiem.
Pēc LVM cenu korekcijas skujkoku zāģbaļķu cenas pietuvojās tirgus līmenim, kāds tajā laikā bija vērojams Latvijā un citās Eiropas valstīs. Tas apliecina, ka problēma bija reāla un pieņemtais risinājums – nepieciešams.
Ministru kabineta lēmums bija ekonomiski pamatota reakcija uz reālu tirgus situāciju, un tā mērķis nebija sniegt atbalstu, bet nodrošināt, lai skujkoku zāģbaļķu pārstrādātāji strādātu apstākļos, kas atbilst tirgus realitātei.