Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās. 

VK secina, ka esošais normatīvais regulējums ir nepilnīgs, tāpēc nevar precīzi noteikt fonda juridisko statusu. Šī neskaidrība apgrūtina fonda darbības tiesiskuma un caurskatāmības nodrošināšanu, kā arī efektīvas uzraudzības īstenošanu. Fonds nav reģistrēts kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, bet ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā VSIA “Latvijas Jūras administrācija” struktūrvienība, kaut tas neatbilst šādam statusam. Valsts kontroles ieskatā, fonds ir uzskatāms par publisku nodibinājumu, lai gan kopš 2010. gada tas vairs nav valsts budžeta sastāvdaļa. 

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins uzsver: “Latvijas ostas šobrīd saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, tāpēc ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka to resursi tiek izmantoti lietderīgi un mērķtiecīgi. Diemžēl revīzijā konstatējām, ka Ostu attīstības fonds nav skaidri integrēts valsts ostu attīstības plānošanā, tam trūkst konkrētu sasniedzamo rezultātu un būtiska tā līdzekļu daļa izmantota neekonomiski un pat prettiesiski. Par šīm neatbilstībām un tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrole vērsīsies tiesībaizsardzības iestādēs. Esošajā statusā, ar pašreizējo kompetenci un darbības izpildi fondam nav racionāla un jēgpilna pastāvēšanas pamata. Ja fonds turpinās pastāvēt, tam jāveic būtiska reorganizācija – jānosaka skaidrs juridiskais statuss, jāuzlabo pārvaldība un jāievieš efektīva finanšu kontrole”. 

Rīcība ar fonda līdzekļiem būtiskā to daļā nav bijusi tāda, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Fonda finanšu resursus veido trīs lielāko ostu pārvalžu – Rīgas brīvostas pārvaldes, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes – iemaksas. Tā līdzekļu apmērs gadā ir vidēji 231 000 eiro. Lielākā fonda izdevumu daļa – 819 666 eiro(68 %) – 2019.–2023. gadā izlietota atlīdzībai Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (padome) sekretariātam kas 2022. un 2023. gadā vidēji nodarbināja 16 Satiksmes ministrijas darbiniekus. Šī ir neraksturīga prakse, jo Latvijā līdzīgu augsta līmeņa padomju darbību nodrošina nozaru ministrijas no saviem līdzekļiem un būtiski mazākiem resursiem.

Saskaņā ar fonda nolikumu tā izdevumus plāno un turpmāk organizē padomes sekretariāts. Lai arī padome apstiprina izdevumu tāmi gadam un gada beigās kopējo līdzekļu izlietojumu, tomēr tā neīsteno ikdienas uzraudzību pār fonda līdzekļu izlietojumu. Padomes sekretariātam ir plaša rīcības brīvība ar fonda līdzekļiem izdevumu kategorijām kopējo apstiprināto summu ietvaros. Attiecīgi ir radīta labvēlīga vide neekonomiskai un arī prettiesiskai rīcībai ar fonda līdzekļiem.

Revīzijā konstatēts, ka no 2019. līdz 2023. gadam: 

• vismaz 97 644 eiro samaksāti padomes sekretariātā nodarbinātajiem par informācijas apkopošanu un analīzi informatīvo ziņojumu sagatavošanai padomei, kas, pretēji normatīvajam aktam, faktiski netika sagatavoti kā gala dokumenti;
• vismaz 40 057 eiro izlietoti par reklāmas pasākumiem, tai skaitā komandējuma un reprezentācijas izdevumiem (dāvanas, dāvanu kartes, pārtikas preču grozi, t. sk. alkohols, pusdienas un vakariņas restorānos u. c.), par kuriem padomes izveidotā Reklāmas komisija nav pieņēmusi lēmumus;
• vismaz 23 562 eiro izlietoti izdevumiem, kuru segšanai nebija tiesiska pamata un kuriem nav saistības ar fonda mērķi un uzdevumiem (individuālas angļu valodas mācības, autotransporta izmantošana un pamatlīdzekļu iegāde uzņēmumu līgumos noteikto pasūtījumu izpildei);
• par 507 eiro izlietojumu nav iesniegti attaisnojuma dokumenti, un šī summa prettiesiski atzīta fonda izdevumos.

“Tās ir sekas nepilnībām fonda darbības tiesiskajā ietvarā un uzraudzības trūkumam pār līdzekļu izlietojumu. Par šo situāciju galvenā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju, kas atbild par nozares regulējumu un savu darbinieku iesaisti padomes sekretariātā,” norāda G. Litvins. Satiksmes ministrija nav rīkojusies, lai novērstu dubultās finansēšanas riskus, kā arī nelikumīgu rīcību ar pašas ministrijas finanšu līdzekļiem.

Norīkojot ministrijas pārstāvjus darbam padomes sekretariātā, pieļauts, ka par papildu atlīdzību no fonda līdzekļiem finansēti tādi uzdevumi, kas ietilpst Satiksmes ministrijas Transporta loģistikas nodaļas un Starptautiskās sadarbības koordinācijas nodaļas uzdevumos. Savukārt, saskaņojot savu darbinieku komandējumus no fonda līdzekļiem, kad vienlaikus uz tiem pašiem pasākumiem dodas arī citi Satiksmes ministrijas pārstāvji, kuru komandējumi tiek apmaksāti no ministrijas budžeta līdzekļiem, pieļauta neekonomiska rīcība ar fonda līdzekļiem.

Veicot pārbaudes Satiksmes ministrijā, konstatēti gadījumi, kad ministrijas darbinieki faktiski atrodas prombūtnē – komandējumā padomes sekretariāta uzdevumā, kas ministrijas darba laika uzskaitē nav atbilstoši uzrādīts, – tomēr turpina saņemt algu ministrijā. Rezultātā Satiksmes ministrija laikā no 2022. gada līdz 2023. gadam ir pieļāvusi nelikumīgu rīcību ar ministrijas finanšu līdzekļiem un nepamatoti atlīdzībās izmaksājusi vismaz 7290 eiro. Turklāt konstatēti pieci gadījumi, kuros ministrijas darbinieks par vienu un to pašu komandējumu saņēmis dienas naudu gan no fonda, gan no Satiksmes ministrijas budžeta, radot nepamatotus izdevumus 865 EUR apmērā.

Revīzijas laikā par konstatētajiem trūkumiem tika informēta Ministru prezidente, kas vienlaikus ir arī padomes priekšsēdētāja. Ministru prezidente rakstiskā atbildē Valsts kontrolei pauda viedokli, ka padomes sekretariāta funkcijas varētu nodrošināt Satiksmes ministrija savu resursu ietvaros, tādējādi atbrīvojot fonda līdzekļus ostu kopējo projektu realizācijai vai ostu popularizēšanas un reklāmas izdevumiem.

Valsts kontrole pēc revīzijas sniegusi ieteikumu – rast citu, izmaksu ziņā efektīvāku, veidu valsts interešu īstenošanai ostu attīstībā, kas īstenojams valsts budžeta ietvarā. Ieviešot ieteikumu: (1) Satiksmes ministrija savu resursu ietvaros nodrošinās padomes darbību (sekretariāta funkciju un materiāli tehnisko nodrošinājumu); (2) ostu pārvaldes tiks atbrīvotas no šīs funkcijas finansēšanas, mazinot kompetenču pārklāšanās un dubultās finansēšanas riskus.

Satiksmes ministrija (SM) ir izskatījusi un atzinīgi novērtē Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā “Ostu attīstības fonds: atbalsts ostām vai ierēdņiem?” sniegtos ieteikumus, kas palīdzēs pilnveidot ostu nozares pārvaldību un efektīvāku līdzekļu izlietojumu. SM ir uzsākusi darbu un, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus un secinājumus, vērtēs Ostu attīstības fonda (Fonds) darbību un sagatavos priekšlikumus par tā lomu nozares attīstības plānošanā un realizēšanā nākotnē.

Kopumā SM piekrīt, ka darbs konkrētajā jomā ir jāuzlabo un procesi jāpilnveido. Vienlaikus SM ir atšķirīgs viedoklis par vairākiem Valsts kontroles apgalvojumiem un secinājumiem.

“Piekrītam, ka publiskie līdzekļi jāizmanto maksimāli efektīvi un uz mērķi orientēti, tāpēc SM izstrādās un piedāvās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei (Padome) konkrētus priekšlikumus efektīvākai valsts interešu īstenošanai ostu attīstībā, tostarp arī attiecībā uz Fonda darbību. Fonds ir izveidots pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un kopš tā laika ir būtiski mainījušies gan ģeopolitiskie apstākļi, gan globālās ekonomikas tendences, kas tieši ietekmē tranzīta un loģistikas nozari. Mēs rūpīgi izvērtēsim tā darbības efektivitāti, lai nodrošinātu Fonda atbilstību aktuālajai situācijai un valsts stratēģiskajām prioritātēm transporta nozarē”, skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.

SM ieskatā finansējums ir jāiegulda Latvijas ostu konkurētspējas stiprināšanā un nozares ilgtspējīgā attīstībā mainīgajos apstākļos. Pašreiz svarīgākais ir īstenot uzlabojumus, vērtējot Fonda darbību un lemjot par tā lomu nozares attīstības plānošanā un realizēšanā nākotnē, ņemot vērā VK ieteikumus un secinājumus. Ministrija izstrādās un piedāvās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei (Padome) priekšlikumus par efektīvāku valsts interešu īstenošanu ostu attīstībā. Plānots, ka SM izstrādās priekšlikumus par Fonda efektīvu darbību, kas tiks iesniegti valdībai izskatīšanai šī gada jūlijā.  Tāpat ministrija pilnveidos iekšējās kontroles procedūras, lai turpmāk novērstu cilvēka faktora kļūdu iespējamību revīzijas konstatētajos gadījumos. Vienlaikus tiks vērtētas un novērstas konstatētās nepilnības dažādu organizatorisko procesu noformēšanā un atbilstībā normatīvajam regulējumam gan grāmatvedības jomā, gan komandējumu noformēšanā un organizēšanā, kā arī reprezentācijas pasākumu plānošanā un īstenošanā.

Pēc SM domām darbs, ko līdz šim veikusi Padome un Fonds, ir devuši pozitīvu pienesumu nozares attīstībā. Darbības laikā izveidots vienots nozares zīmols VIALATVIA, kā arī izstrādāta un attīstīta interneta portāla vialatvia.com, kas veicinājusi nozares atpazīstamību un stiprina konkurētspēju.  Arī regulāra dalība starptautiskos nozares biznesa attīstības pasākumos ar VIALATVIA zīmolu, ir veicinājusi nozares konkurētspēju un izaugsmi. Minētos pasākumus augsti novērtējuši Fonda finansētāji – Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde.

Lai uzklausītu nozares pārstāvju viedokļus, 21.martā notika Reklāmas komisijas sēde, kurā piedalījās pārstāvji no SM, trīs lielajām ostām, uzņēmumiem «Latvijas Dzelzceļš» un «Rīgas lidosta», kā arī no Stividorkompāniju asociācijas. Sēdē dalībnieki bija vienisprātis, ka Fonds ir bijis lietderīgs instruments kopīgu interešu pārstāvībai, VIALATVIA zīmols ir guvis starptautisku atpazīstamību un jāsaglabā, kā arī nepieciešams arī turpmāk nodrošināt reklāmas pasākumu koordinācijas funkcija.

Attiecībā uz Padomes sekretariāta darbu, SM ieskatā tas ir nodrošinājis uzticēto pienākumu izpildi gan attiecībā uz Padomes sēžu sagatavošanu, gan plānošanu, gan atskaitīšanos. Sekretariātā ir bijuši nodarbināti augsti kvalificēti nozares profesionāļi, kas vienlaikus ar saviem tiešajiem darba pienākumiem pārstāvējuši nozares uzņēmumu intereses un veicinājuši to atpazīstamību starptautiskajā vidē. Ministrijas ieskatā šāda amatu savienošana nav uzskatāma par interešu konfliktu vai funkciju pārklāšanos, jo darbs SM primāri paredz valsts interešu aizstāvību, savukārt Fonda ietvaros tiek īstenota cieša sadarbība ar lielākajiem nozares pārstāvjiem – trīs Latvijas lielajām ostām, kas ir arī Fonda galvenie finansētāji. Līdz ar to, apvienojot darbu Sekretariātā, vienlaikus ir bijis iespējams efektīvi veicināt gan valsts pārvaldes un valsts politikas, gan specifisku nozares interešu pārstāvniecību.

SM piekrīt VK secinājumam, ka Fonda līdzekļu izmantošanai nav bijis noteikts uzraudzības mehānisms, kas ļautu skaitļos izmērīt Fonda līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Vienlaikus, SM ieskatā, ņemot vērā ostu pārvalžu vadītāju atbalstu attiecībā uz īstenotajiem pasākumiem, Fonds ir bijis lietderīgs instruments Padomes rīcībā, lai ar finansiālu atbalstu veicinātu kopīgu interešu pārstāvību, dalību starptautiskās aktivitātēs, sekmētu ostu biznesa transformāciju, jaunu kravu un investīciju piesaisti, ostu modernizāciju, ražošanas attīstību, tādējādi palielinot to starptautisko konkurētspēju un darbības efektivitāti. Turklāt Fonds ir veicinājis sadarbību starp ostām un uzņēmumiem, lai attīstītu jaunas loģistikas ķēdes un piesaistītu tranzīta kravas, tādējādi dodot ieguldījumu valsts ekonomiskajai attīstībai.