Attālināts darbs, attālināta saziņa, darbinieku vēlme strādāt mājās Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā tiek daudzināta teju kā vienīgā darba un saziņas iespēja, tomēr tās pienesums ir tikai daļā tautsaimniecības.

Vairumā gadījumu attālināti strādāt vispār nav iespējams. Jautājums ir – ko iegūstam, un kādi ir trūkumi.

"Ir nozares, kur attālināts darbs var būt produktīvs un atsevišķos gadījumos pat dot lielāku labumu, nekā strādājot klātienē, tomēr lielākajā daļā tautsaimniecības ir citādi. Rūpniecībā, lauksaimnieciskajā ražošanā, tirdzniecībā ir nepieciešams klātienes darbs. Kādam preces ir jāsaražo, stāvot pie virpas vai sēžot traktorā, ieliekot tās kastēs vai arī tās piegādājot," Dienas Biznesam sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. 

Turklāt publiskajā un privātajā sektorā ir būtiska atšķirība. "Proti, privātajā sektorā teju vienmēr ir virzība uz mērķi, bet publiskajā sektorā bieži ir procesa nodrošināšana, līdz ar to attālinātā darba efektivitātes mērījumi privātajā sektorā ir daudz vienkāršāki. Biznesā viss ir atkarīgs no rezultāta," uzsver J. Endziņš. Proti, privātais sektors neatkarīgi no darba formas ir tendēts uz mērķi – peļņu, un tas ir skaidrs darba efektivitātes mērītājs. Valsts iestādes iet savu ceļu, skaidri definējot uzdevumus. 

"Ja darbiniekiem ir precīzi definēti uzdevumi ar konkrētiem atskaišu starpposmiem, attālinātā darba kvalitāte nemainās, atsevišķos gadījumos pat uzlabojas. Kopš pandēmijas sākuma darbiniekiem esam izsnieguši papildu portatīvos datorus, kā arī nodrošinājuši nepieciešamo aprīkojumu darbam attālināti. Lai pārraudzītu attālināti veiktā darba uzdevumus, LIAA izmantojam Microsoft planner programmu, kurā vadītāji un darbinieki veic atzīmes par veicamajiem darbiem un to izpildes gaitu," atklāj Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Kovaļevskis. Jāpiebilst, ka, atbilstoši Covid-19 infekcijas pārvaldības likuma 35. pantam, par visu, kas saistīts ar attālināto darbu, atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Savukārt praktiskā darbā ir Valsts kancelejas un ministrijas izstrādātas kopējas vadlīnijas darbam ārkārtas situācijās un pēc tās, kas vismaz formāli paredz visu nepieciešamo efektīvam darbam.

Visu rakstu lasiet 24.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIETlasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!