Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka  2023. gada I pusgadā  lielākus eksporta  ienākumus nesis apaļkoksnes, kurināmās koksnes un saplākšņa eksports, savukārt mazāki ienākumi ir no zāģmateriālu, kokskaidu plātņu, taras, mēbeļu eksporta. Tāpat sarucis ir arī meža nozares produkcijas importa apmērs no 816, 4 milj. eiro pērn līdz 543, 4 milj. eiro šogad.

Cita situācija

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss uzsver, ka  2023. gada pirmā pusgada datus  īsti korekti salīdzināt ar 2022. gada analoga laika datiem nevar, jo ir notikušas nepieredzētas izmaiņas, kas Latvijas meža nozarei ir  ar negatīvu ietekmi. "Tas, ka Krievijas un Baltkrievijas koksnes produkti, kuri tika importēti, Latvijā  un visā Eiropas Savienībā ir pakļauti sankcijām un tos nepērk un  ir pareizi, jo tādējādi netiek uzturēts šo agresorvalstu ienākumu līmenis, taču līdz sankciju spēkā stāšanās brīdim kopumā ik gadu  no šīm austrumu valstīm Latvija importēja vienu miljonu m3 zāģmateriālu, kur daļa tika pārstrādāta namdaru un galdniecības izstrādājumos, daļa - koka būvēs, mēbelēs u. tml., bet kaut kāda daļa arī tika eksportēta kā zāģmateriāli," skaidro K. Klauss. 

Viņš norāda, ka Latvijā un ne tikai bija uzbūvēta vesela industrija, kura jo īpaši Baltkrievijas un Krievijas mazapstrādātos koksnes produktus apstrādāja, palielinot to vērtību — žāvējot, ēvelējot, profilējot, taču eksportējot kā zāģmateriālus. "Pēc Baltkrievijas un Krievijas koksnes produktu nonākšanas sankcijām pakļauto preču kategorijā  to pārstrādātājiem Latvijā bija nepieciešams izejmateriāls, kurš tika  iegūts no vietējā m kokzāģētavām un savā ziņā  samazināja zāģmateriālu kopējos eksporta apjomus," stāsta K. Klauss.  To apstiprina arī dati, jo zāģmateriālu eksporta apjoms no 2, 04 milj. m3 pērn pusgadā sarucis līdz 1, 43 milj. m3 šogad jeb par  teju 30%, savukārt ienākumi no to realizācijas ārzemēs sarukuši par teju 50% no 734, 4 milj. eiro  2022. gadā līdz 372, 3 milj. eiro šogad. Savukārt zāģmateriālu imports  no 665 200 m3 pērn sarucis līdz  237 200 m3. 

"Tam ir vairāki iemesli," situāciju, kad 2023. gada pirmajos sešos mēnešos sarucis gan meža nozares eksporta  ienākumu, gan arī faktiskais  eksporta apjoms, vērtē K. Klauss. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka divos no trijiem Latvijas meža nozarei būtiskākajiem  koksnes izstrādājumu noieta (būvniecības, enerģētikas un iepakojuma) tirgiem  ir ļoti sarežģīta situācija. 

Visu rakstu lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!