Izejmateriālu cenu kāpums kokrūpniecībā neaptver pilnīgi visus koksnes produktus, intervijā sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Ir viena lieta jāsaprot, ka lielās izmaiņas, kas ir notikušas, un straujais cenu kāpums, par ko visi runā, neaptver pilnīgi visus koksnes produktus," sacīja Klauss, piebilstot, ka pašreizējais cenu kāpums galvenokārt aptver skujkoka zāģmateriālu un plātnes - OSB, kokskaidas plātnes, celtniecības saplāksni un iepakojumu.

Viņš skaidroja, ka straujo cenu kāpumu izraisīja neprognozēti liels privātais patēriņš salikumā ar būvniecības strauju atdzīvošanos. Tostarp daudzās valstīs, arī Latvijā, bet mazākā apjomā kā, piemēram, Lielbritānijā vai ASV, pērn notika divas lietas vienlaicīgi - cilvēki tika nosūtīti sēdēt mājās un tika ieslēgti bezprecedenta atbalsti lielos apjomos, lai cilvēkiem būtu ienākumi. Tādējādi nereti dīkstāves laikā cilvēkiem nevis samazinājās ienākumi, bet pat pieauga gan pabalstu, gan tēriņu samazinājuma dēļ.

"Ļoti vienkāršojot situāciju - ja cilvēkam ir pietiekami lieli līdzekļi un ir garlaicīgi, viņi sāk sakārtot savu mājsaimniecību," minēja Klauss.
Viņš norādīja, ka viss iepriekš minētais izraisīja ievērojamu īstermiņa pieprasījumu, taču ražošanas jaudas gan plātnēm, gan dēļiem ir ierobežotas. Cita starpā ražošanas jaudu ierobežo divi faktori - baļķu pieejamība un tas vai vispār pietiek jaudas, lai šos baļķus pārstrādātu.

Federācijas izpilddirektors arī pauda, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī Latvijas skujkoku zāģētavu ražošanas apjomi bija tik lieli, kā vēl nekad. Vienlaikus arī šogad vērojama līdzīga tendence, kur Latvija faktiski atrodas jaudas noslodzes maksimumā, ņemot vērā baļķu pieejamību.

"Piedāvājums nespēj sekot līdzi pieprasījumam. Visi ražo, bet joprojām pieprasījums ir ļoti, ļoti augsts," uzsvēra Klauss.

Tāpat viņš skaidroja, ka, pašlaik cenu griestus regulē pieprasījums, kur kokmateriālu cenas ir vismaz dubultojušās. Tomēr caurmērā ēkas kopējā tāmē koksnes produkti neveido lielāko tiesu no izmaksām - pat ja tāmē koks veido 10-15% un ja cenas kokmateriāliem palielinās par 50% un vairāk, tas tomēr nepadara būvniecību neiespējamu, uzsvēra Klauss.

"Problēma būvniekiem ir tā, ka tas pats notiek arī cementam, metālam un citam. Tādēļ būvnieki ir neapskaužamā situācijā," secināja LKF izpilddirektors.

Vaicāts par potenciālo cenu samazinājumu un tā aplēsēm, Klauss atzīmēja, ka pagaidām savas aplēses atklāt neriskē.