Valsts meža dienesta dati liecina, ka 2025. gadā ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 15,80 milj. m3, savukārt 2024. gadā — 15,35 milj. m3. Pieaugums par 0,45 milj. m3 tiek uzskatīts par nebūtisku. Valsts mežos 2025. gadā kopumā ciršanai izsniegti 6,78 milj. m3 koksnes, kas ir par 0,22 milj. m3 mazāk nekā aizpērn. Savukārt privātīpašnieku mežos pērn izsniegti 9,02 milj. m3 koksnes, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu ir par 0,67 milj. m3 vairāk. Valsts meža dienests izsniedzis apliecinājumus saimnieciskās darbības veikšanai 95083 cirsmās. 

Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai kopš 2011. gada ir derīgi trīs gadus (ja cērt kokus sanitārajā cirtē, ciršanas apliecinājums ir derīgs divus kalendāra gadus, savukārt, cērtot kokus pārējās cirtēs, – trīs kalendāra gadus no tā izsniegšanas gada). Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, un tajā minētais koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās  koksnes apjoms ir  mazāks nekā privātajiem.

Iesaka nesteigties ar secinājumiem

Arī vairāki aptaujātie mežsaimnieki atzina, ka secinājumus izdarīt esot pāragri, jo būtībā 2025. gads ir bijis sava veida stagnācijas laiks, un līdz ar to arī esot svarīgi redzēt reāli iegūtās koksnes apjomus pērn, turklāt sadalījumā pa koku sugām. Turklāt tika norādīts, ka jau vairākus gadus Latvijā vairs nav iespējams ievest un izmantot Krievijā un Baltkrievijā augušās koksnes izstrādājumus, kam būtu arī jāatspoguļojas pieprasījumā pēc koksnes ne tikai Baltijā, bet arī visā Eiropā. Vienlaikus gan privātmežu īpašnieki, gan kokrūpnieki atzina, ka attiecībā uz koksnes resursu ieguvi nākotnē ir daudz jautājumu, kurus rada Eiropas Savienības direktīvu un regulu prasības, kā arī Latvijas valdības pieņemtie lēmumi un arī otrādi - nepieņemtie lēmumi.

Tirgus pieaugumu neradīja

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss secina, ka ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms nav tieši saistāms ar kokrūpnieku pieprasījumu pēc resursiem, bet gan vairāk ar citiem faktoriem. 2025. gadā pēc K. Klausa novērojumiem no patēriņa puses, visticamāk, redzēsim mežizstrādes apjomu kritumu. „Pirmkārt, cenas no baļķu pārdevēju skatupunkta bija nemotivējošas, it īpaši malkas baļķim. Koksnes gala produktu tirgi nebija labā stāvoklī, tādēļ ražotāji nebija gatavi maksāt par baļķi vairāk, tieši otrādi - atsevišķos sortimentos cenas tieši samazināja. Otrkārt, pērnajā gadā, pateicoties klimatiskajiem apstākļiem un pretpasākumiem, ir izdevies samazināt egles mizgraužu epidēmiju un postījumus,” savu skatījumu skaidro K. Klauss.

Visu rakstu lasiet 14.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.