LVM padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Edmunds Beļskis,  padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Tauriņš.

Līdz šim LVM padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Jurģis Jansons, viņa vietnieks bija Arnis Muižnieks, savukārt kā padomes locekļi strādāja Irina Pilvere, Mārtiņs Gaigals un Elmārs Švēde.

LVM ir lielākais mežsaimniecības uzņēmums, kura aktīvu kopsumma 2020. gadā sasniedza 563.3 milj. eiro – salīdzinājumam 2018. gadā tā bija 466.1 milj. eiro. Pērn LVN strādāja ar 349.7 milj. eiro lielu neto apgrozījumu 62,3 milj., eiro lielu peļņu. LVM kopējie maksājumi valsts budžetā 2020. gadā sasniedza 79.83 milj. eiro.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes. Saskaņā ar 2010. gadā apstiprināto LVM stratēģiju kā dabas aizsardzības teritorijas tiek apsaimniekoti 0,32 miljoni hektāru jeb 20% no visu LVM valdījumā esošo zemju kopplatības, tai skaitā 0,24 miljoni hektāru ir meža platības. Saimnieciskā darbība ar mērķi ražot augstvērtīgu koksni tiek plānota 1,17 miljonos hektāru meža, no tiem 0,19 miljoni hektāru tiek apsaimniekoti ar papildus nosacījumiem vides aizsardzībai, rekreācijai un vides izziņai.

LVM apsaimniekotajā teritorijā lielāko daļu jeb 87% aizņem mežs, 7% no apsaimniekotās teritorijas ir purvi, 3% - zeme zem meža infrastruktūras objektiem. Nemeža zemes aizņem salīdzinoši mazu daļu jeb 1% no valdījumā esošās teritorijas.

Salīdzinot ar 2002. gadu, 2019. gadā LVM apsaimniekoto mežu platība palielinājusies no 1,37 līdz 1,41 miljoniem hektāru, ko ietekmējusi gan LVM realizētā zemju iepirkšanas politika (iegādāti 13 tūkstoši hektāri), gan uzņēmuma īstenotā lauksaimniecības zemju apmežošana. Vairāk nekā pusi no LVM apsaimniekošanā esošās mežu platības klāj skuju koki – 47% priežu audzes, 22% egļu audzes. Pārējā platība klāta ar lapu koku mežiem, no kuriem visvairāk izplatītas bērzu audzes (24%).