Šā gada 1.aprīļa Saeimas plenārsēdes darba kārtībā ir izskatīšanai pieteikti grozījumi Meža likumā, kuri paredz priedei galvenās cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet eglei - no 81 līdz 61 gadam, bērzam un melnalksnim - no 71 gada uz 51 gadu, bet apses cirtes vecumu  samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31. 

Pretēji vektori

Grozījumu autori likumprojekta anotācijā norāda: ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību, tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām, bet par malku un šķeldu kā enerģētiskā koksne. To sadedzinot izdalās CO2 - tā vietā lai koksne glabātu oglekli nākamajām paaudzēm, savukārt augstas pievienotās vērtības produkti saglabā CO2 desmitiem un pat simtiem gadu, tādējādi tieši veicinot emisiju samazināšanu. 

Pāraugušās audzes kļūst vājo posmu, kas esot īpaši neaizsargāts pret kaitēkļiem un slimībām, samazinoties to ekoloģiskā noturība un ilgtspēja. Turklāt  koksnes kvalitāte strauji krītas, jo vecie koki bieži esot satrupējuši, ar bojātu serdi un nav piemēroti augstvērtīgu izstrādājumu ražošanai. Konkrēti piemēri no latvijas mežiem uzskatāmi ilustrē riskus 2020.-2022. gadā egļu astoņzobu migrauža masveida savairošanas dēļ latvijā tika iznīcināti vairāk nekā 20 tūkst. ha egļu audžu radot zaudējumis desmitiem miljonu eiro apmērā. Mizgrauža bojājumi samazina koksnes vērtību par 50%. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētījumi liecina, ka trupes īpatsvars vecākās egļu audzēs var pārsniegt 30%, būtiski samazinot kvalitatīvās koksnes ieguvi. Savukārt vides organizācijas uzskata, ka  piedāvātas izmaiņas palielinās ciršanai pieejamās platības un ilgtermiņā radīs negatīvu ietekmi uz mežiem.

Aicina koksni nepūdēt mežos

Savukārt Latvijas Mežu sertifikācijas padome (LMSP)  savā vēstulē aicina Saeimu un Ministru prezidenti nekavējoties pievērst uzmanību ar un ap meža un lauksaimniecības nozari notiekošajam, nepieļaujot mūsu resursu atstāšanu sapūšanai vai iznīcībai, tikai tāpēc, ka iztapīgi vai nezinoši cilvēki par katru cenu vēlas būt draudzīgi gan no realitātes atrautajiem “zaļsludinātājiem” rietumos, gan ar savām aktivitātēm faktiski atbalstot diktatorus austrumos. LMSP vēstulē uzsver, ka  Meža nozare Latvijā ir ekonomiski nozīmīgāka (rēķinot tās īpatsvaru no IKP) salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm , kas nozīmē, ka esam labs un spilgts piemērs bioekonomikas attīstībai un ka mums jādomā, kā saglabāt un uzlabot savas pozīcijas arī turpmāk. No valstīm ar augstu meža nozares vietu ekonomikā, Latvijai ir viens no garākajiem aprites cikliem, kas nav ilgtspējīgi. 

Pieaugot dabisko traucējumu (vētru) biežumam, nevaram, sagaidīt, ka mežaudzes dzīvos tikpat ilgi, kā nākotnē – tātad ļoti svarīgi jau savlaicīgi (šodien un tagad) nodrošināt nozares pielāgošanos šīm pārmaiņām, norādīts LMSP vēstulē. Īpašuma apsaimniekošanas jēga cilvēkam ar veselo saprātu nevedina uz domu īpašumu, no kā viņš pārtiek un no kā dzīvo, iznīcināt. Likumam vajadzētu kalpot sabiedrības interesēs, lai ierobežotu tos, kas ar veselo saprātu nedraudzējas, bet tas nedrīkst būt šķērslis racionālai saimniekošanai un traucēt saimniekot elastīgi, lai adekvāti reaģētu uz dažādiem riskiem, kuru varbūtība palielinās, tai skaitā jau pieminēto klimata izmaiņu dēļ. Minēto iemeslu dēļ arī Latvijas Mežu sertifikācijas padome aicina stiprināt Latvijas ekonomisko neatkarību, atbalstot likumprojektu «Grozījums “Meža likumā». 

«Ja Latvijas uzņēmēji domā – ko darīt, ir ļaudis, kas sevi dēvē par aktīvistiem un kas domā pretēji – kā nedarīt, kā ierobežot, kā kaitēt, kā bremzēt, turklāt, jāuzsver, visas aktivitātes allaž tiek piesegtas ar “labiem nodomiem” mistikas un demokrātijas, un “komatu” vārdā, aktīvi pretojoties uzņēmējiem, Latvijas tautsaimniecībai un mūsu valsts ekonomiskajai neatkarībai. Atklāti un neslēpjoties nemanīt valstī briestošās problēmas, ir otra kaitnieciska galējība. Aplamības – “izcirtīs visu” vai “Latvija būs tuksnesis”, vai “kolīdz būs iespēja, tā...” – turpinās, to pavēnī ērti iekārtojies ne viens vien politiskais spēks,» norādīts LMSP vēstulē. 

Latvijas meža un kokrūpniecības nozare dažādu nepārdomātu lēmumu ietekmi jūt regulāri. Ģeopolitiskā situācija pasaulē kopš 2022. gada februāra ir mainījusi ļoti daudzas ierastas lietas un situācijas, kas liek Latvijas tautsaimniecībai ātri un skaidri vērtēt iespējas un resursus, īsā laikā, lieki nevelkot garumā, saprotot, kas ir svarīgi, kas ir izmantojams un ko labāk nedarīt, uzsvērsts LMSP vēstulē.

Balsojums noteiks likteni

Saeimā ar deputātu vairākumu tiks izšķirts, vai  grozījumi Meža likumā, kuri piedāvā samazināt koksnes ieguves vecumu galvenajā cirtē, tiks nodoti parlamenta atbildīgajai komisijai to tālākai izskatīšanai vai arī tie tiks noraidīti.