Viņš norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas par iespējām pārveidot "Altum" par banku, taču ir svarīgi, lai šo diskusiju emocijās nepazūd fokuss uz to, ko gribam sasniegt un kāpēc gribam sasniegt. 

"Vai šādu procesu var realizēt? Jā, tas ir iespējams, taču vienlaikus tas nav lēmums nodibināt vienkārši kapitālsabiedrību. Šajā gadījumā nepieciešams nopietni pierādīt, kāpēc ir nepieciešama intervence konkrētajā jomā no valsts puses," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka valsts intervences nepieciešamību ir jāpierāda gan Eiropas Centrālajai bankai (ECB), gan arī Eiropas Komisijai (EK). 

Tāpat viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par valstij piederošas bankas izveidi, zināmā mērā nāktos dibināt jaunu "Altum" analogu, jo dažādu attīstības programmu finansēšana nav savienojama ar komercdarbību - "Altum" var veiksmīgi strādāt uz komerciāliem nosacījumiem, bet otrai daļai - attīstības daļai - būtu jābūt stingri nodalītai.

"Ja nodibina šādu kapitālsabiedrību, tad komercdarbība nevar tikt jaukta kopā ar atbalsta programmām. Tādā gadījumā viens variants ir, ka viena vienība tiek izveidota un darbojas uz komercprakses pamatiem un ievērojot konkurenci tirgū, bet cita vienība īsteno attīstības projektus. Taču nav arī izslēgts, ka var nodalīt biznesu, ko "Altum" veic kā komercsubjekts, un attīstības sadaļu," skaidroja Bērziņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka jau tagad "Altum" ir programmas, kuras ļoti veiksmīgi darbojas uz komerciāliem nosacījumiem, piemēram, "zaļo" obligāciju programmas. 

Jautāts, cik ilgu laiku varētu prasīt šādas bankas izveide, ņemot vērā arī atļauju saņemšanu no EK un ECB, Bērziņš minēja, ka tie, mazākais, varētu būt 9-12 mēneši, visdrīzāk pat vairāk.

Savukārt, lūgts novērtēt Latvijā strādājošo banku īstenoto kreditēšanu, Bērziņš norādīja, ka to nevērtēs, jo bankas ir labi "Altum" partneri. 

"Kad sākām "Altum" darbību 2015.gadā, diezgan precīzi novilkām robežu. Ja ir tirgus nepilnības, bet bankas to var sakārtot, tad dodam garantijas. Manuprāt, punkts, kas mazliet mainīja virzienu, kā "Altum" nepieciešamības gadījumā var strādāt, ir 2020.gads, kad ar Covid-19 seku mazināšanas aktivitātēm sākās lielāka mūsu iesaiste tiešajā kreditēšanā. Mēs devāmies pie Finanšu nozares asociācijas un informējām, ka ejam iekšā šāda veida darījumos, apgrozāmajos līdzekļos Covid -19 laikā ar konkrētiem nosacījumiem, piemēram, finanšu kovenantēm," pauda Bērziņš. 

"Altum" ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

"Altum" kapitālā 40% akciju turētāja ir Finanšu ministrija, 30% akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija un 30% akciju turētāja ir Zemkopības ministrija. "Altum" obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.