Visstraujākais parakstīto prēmiju pieaugums 2022.gadā ir bijis Lietuvā - 19%, sasniedzot 1,23 miljardu eiro prēmijās, tad seko Latvija ar 16% tirgus pieaugumu un 681 miljonu eiro prēmijām un Igaunija ar 13% tirgus izaugsmi un 551 miljona eiro prēmijām.

Pagājušajā gadā izmaksāto atlīdzību jomā situācija Baltijas valstīs ir nedaudz atšķirīgāka - ja Latvijā un Lietuvā atlīdzību pieaugums bijis līdzīgs, attiecīgi 23% un 25%, tad Igaunijā atlīdzības augušas tikai par 8%. Savukārt eiro izteiksmē atlīdzību apjoms visās trīs valstīs bijis līdzīgās proporcijās kā prēmijās - Lietuvā atlīdzībās klientiem pērn izmaksāti 682 miljoni eiro, Latvijā - 435 miljoni eiro, Igaunijā - 383 miljoni eiro.

LAA prezidents Jānis Abāšins Lietuvas apdrošināšanas tirgus lielumu skaidro ar vairāku faktoru kopumu - gan lielāks iedzīvotāju skaits, gan augstāka ekonomiskā aktivitāte, kas svarīga juridisko personu apdrošināšanā, gan arī vienkārši augstāks iekšzemes kopprodukts (IKP) un dzīves līmenis, kas ļauj veltīt lielāku uzmanību un finansējumu apdrošināšanas iegādei.

Būtiskākās atšķirības Baltijas valstu apdrošināšanas tirgos ir dzīvības apdrošināšanas, veselības apdrošināšanas un ceļojumu apdrošināšanas jomā, pārējos veidos tendences ir ļoti līdzīgas, norāda LAA.

Tā dzīvības apdrošināšanas prēmijas Igaunijā (par 9%) un Latvijā (par 3%) ir sarukušas, savukārt Lietuvā - par 6% pieaugušas. Atlīdzības šajā veidā Latvijā tika izmaksātas rekordaugstos apmēros (116 miljoni eiro), nodrošinot 43% pieaugumu, tāpat ļoti augsts izmaksu pieaugums bija arī Lietuvā (+29%), savukārt Igaunijā tās ir sarukušas par 14%.

Veselības apdrošināšana Latvijā proporcionāli aizņem daudz lielāku daļu nekā kaimiņvalstīs - Latvijā tā ir 19%, Lietuvā - 11%, Igaunijā - tikai 2%. Pērn gan visās valstīs veselības apdrošināšana strauji augusi - Latvijā parakstīto prēmiju apmērs audzis par 21%, Lietuvā - par 30%, bet Igaunijā - par 77%. Proporcionāli līdzīgi starp valstīm pieaugušas arī atlīdzības, Latvijā tām sasniedzot 98 miljonus eiro, Lietuvā - 76 miljonus eiro un Igaunijā - 11 miljonus eiro.

Abāšins skaidro, ka privātā veselības apdrošināšana tieši korelē ar valsts veselības aprūpes sistēmas kvalitāti un finansējuma apjomu. Latvijā veselības aprūpes sistēma gadiem ir nepietiekami finansēta, valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem ir apgrūtināta, tādēļ tirgus ir paveicis savu - valsts medicīnas iespēju trūkumu, garās rindas un speciālistu nepieejamību kompensējam ar privāto veselības apdrošināšanu, atzīst Abāšins.

Ceļojumu apdrošināšanā Latvijā pērnā gada vasarā šķita, ka ir ceļošanas bums (apdrošināšanas prēmiju pieaugums par 55%, atlīdzību - par 131%), bet ziemeļu kaimiņi ceļojuši daudz aktīvāk - prēmiju pieaugums par 85%, atlīdzību - par 145%. Tas ierindo ceļojumu apdrošināšanu Igaunijas "Top 5" sarakstā, kur Latvijā šis apdrošināšanas veids nekad nav atradies. Savukārt lietuvieši vai nu ceļojuši maz vai ceļojuši neapdrošināti, jo prēmiju pieaugums bijis tikai 27%, un gan prēmiju, gan atlīdzību apjoms eiro izteiksmē Lietuvā ir salīdzinoši neliels.