Proporcionāli lielākais kreditēšanas apjoma pieaugums, salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem trim mēnešiem, bijis lauksaimniecībā (+130%), kur jaunos aizdevumos izsniegti 30 miljoni eiro. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izsniegti kredīti 22,3 miljonu eiro apmērā, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarei – 41,5 miljonu eiro apmērā, tirdzniecības uzņēmumiem – 22,9 miljonu eiro apmērā, transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumiem – 18,4 miljonu eiro apmērā, izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem – 23,3 miljonu eiro apmērā.

«Latvijas bankas pilnīgi noteikti no ļoti piesardzīgas kreditēšanas fāzes ir atgriezušās pie mērenas izaugsmes kreditēšanas. Protams, mēs nevaram atgriezties trekno gadu pārmērībās, tomēr kopumā efektīvi biznesa attīstības plāni šobrīd Latvijā var atrast atsaucīgu partneri bankas personā. Jāatceras gan, ka katrai biznesa izaugsmes fāzei ir piemērots cita veida finansējums, ne tikai banku aizdevumi, bet arī valsts atbalsta instrumenti (garantijas, mezanīna aizdevumi), riska kapitāls, biznesa eņģeļi,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Uzņēmumu kreditēšanā dominē vidējie, mazie un mikrouzņēmumi, kas ir saņēmuši attīstības finansējumu – attiecīgi 23%, 31% un 30% no kopējiem jaunajiem aizdevumiem. Jaunie aizdevumi lielajiem uzņēmumiem ir 16% no visiem jaunajiem kredītiem.

Kopējais Latvijas banku kredītportfelis uz 2016. gada marta beigām bija 14,68 miljardi eiro, no tiem kredīti Latvijas uzņēmumiem ir 9 miljardi eiro, savukārt hipotekārie aizdevumi Latvijas mājsaimniecībām – 4,4 miljardi eiro. 2015. gadā pirmo reizi kopš krīzes – kopš 2008. gada bija vērojams Latvijas banku kopējais kredītportfeļa kāpums par 0,1%, kas nozīmē, ka jaunizsniegto aizdevumu apjoms pārsniedza atdoto un norakstīto aizdevumu apjomu.