Vienlaikus ekonomists norāda, ka KKS darbības mandāta paplašināšana Latvijā neatrisinās visas uzņēmumu finansējuma pieejamības problēmas, bet noteikti vērtējams kā solis pareizā virzienā.

Latvijas Bankas ekonomists izpētījis, ka, neskatoties uz to, ka Lietuvas KKS kopš 2017.gada sākuma ir palielinājušas aktīvu apmēru vairāk nekā divas reizes - no 600 miljoniem eiro līdz 1,58 miljardiem eiro, to nozīme Lietuvas finanšu sektorā bijusi zema un pēdējos gados pat nedaudz sarukusi pretstatā banku sektora nozīmei. KKS aktīvos lauvas tiesu ieņem dažādi aizdevumi - gandrīz puse mājsaimniecībām, bet gandrīz trešdaļa uzņēmumiem. Pārējie finanšu līdzekļi ir izvietoti likvīdos aktīvos prudenciālo prasību ievērošanas nolūkos.

Kā viens no potenciālajiem ieguvumiem, paplašinot KKS darbību, varētu būt finansējuma nodrošināšana reģionos un nozarēs, kurās banku aktivitāte ir zema. Tomēr Zutis vērš uzmanību, ka liecības no Lietuvas neapstiprina šo faktu. Gan bankas, gan KKS koncentrē darbības vēsturiski ekonomiski aktīvākajos Lietuvas reģionos - Kauņas un Viļņas apriņķos.

Arī vērtējot pa nozarēm līdzības starp banku un KKS darbību turpinās, norāda Zutis. KKS gadījumā aptuveni puse no visiem uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem ir saistīti ar nekustamo īpašumu nozari - būvniecību un nekustamā īpašuma darījumiem, kas ir divreiz vairāk nekā banku gadījumā. Savukārt pārējo nozaru dalījumā situācija bankās un KKS ir līdzvērtīga.

Zutis vērš uzmanību, ka tādas nozares kā lauksaimniecība vai mežsaimniecības, kas vēsturiski bijušas cieši saistītas ar KKS, šobrīd KKS kredītportfelī tiek pārstāvētas niecīgos apmēros. Neskatoties uz to, ka augstā koncentrācija nozarēs, kas saistītas ar nekustamo īpašumu attīstību, pirmšķietami uzskatāma par trūkumu, Latvijas gadījumā tā varētu būt pat priekšrocība. Latvijā komerciālo telpu un dzīvojamo platību attīstība būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm, un, iespējams, papildu finansējums, kuru šīm nozarēm varētu piesaistīt caur KKS, nodrošinātu vismaz daļu no nepieciešamā atspaida.

Vienlaikus ekonomists norāda, ka viens no apsvērumiem, ar kuru jārēķinās, ir fakts, ka KKS izsniegtiem aizdevumiem ir augstākas procentu likmes nekā banku alternatīvām. 2024.gadā Lietuvā aptuveni divām trešdaļām no visiem KKS izsniegtajiem uzņēmumu aizdevumiem procentu likmes ir 8-10% robežās. Tajā pašā laikā bankas šādas procentu likmes piemēro tikai atsevišķos gadījumos un visbiežāk tās nav augstākas par 8%.

Latvijas Bankas ekonomists skaidro, ka tam var būt virkne objektīvu iemeslu, piemēram, augstākas kapitāla piesaistes izmaksas. Zutis pieļauj, ka tas netieši norāda arī uz to, ka KKS Lietuvā darbojas ar riskantāku klientu bāzi, kas pārsniedz banku riska apetīti, neskatoties pat uz to, ka uzņēmuma darbības nozare ir bankai labi pazīstama.

Sīkāk apskatot uzņēmumus, kuriem bankas un KKS izsniedz kredītus, pēc to lieluma un vecuma, Zutis secinājis, ka KKS darbojas ar izteikti atšķirīgu klientu loku. Pretstatā bankām KKS finansē faktiski tikai mazos un vidējos uzņēmumus. Savukārt banku klientu lokā bieži nonāk arī lielie uzņēmumi. Ekonomistu tas nepārsteidz, jo lielie uzņēmumi, it īpaši tie, kas laika gaitā apliecinājuši finansiālo noturību un veselību, vērsīsies pie bankām, kas nodrošina aizdevumus ar zemākām procentu likmēm.

Tāpat Zutis atzīmē, ka kreditēto uzņēmumu vecumstruktūra atšķiras starp bankām un KKS. Bankas lielākoties izvēlas kreditēt uzņēmumus ar nozīmīgu darbības pieredzi - pusē gadījumu tie ir uzņēmumi ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi, KKS gadījumā - 22%.

Ekonomists atzīst, ka arī KKS gadījumā kreditētie uzņēmumi nav uzskatāmi par jaunpienācējiem - vien 17% no izsniegtajiem kredītiem bijuši uzņēmumiem, kas ir jaunāki par trim gadiem. Tomēr atšķirības finansēto uzņēmumu vecumstruktūrā netieši norāda, ka jauniem uzņēmumiem ir lielākas iespējas saņemt aizdevumu no KKS, nevis no bankas.

Zutis secina, ka KKS loma Lietuvas finanšu sistēmā ir ierobežota. Līdz ar to arī Latvijā jāskatās reālistiski uz to, kādus ierobežojumus KKS darbības paplašināšana uz uzņēmumu kreditēšanu spētu atrisināt un kuriem nepieciešami citi risinājumi.