Tiek lēsts, ka no banku virspeļņas nodevas aizsardzības vajadzībām tiks iegūti papildu 60 miljoni eiro.

Likumprojektu Seims pieņēma ar 110 balsīm par, desmit deputātiem atturoties un vienam balsojot pret. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mindaugs Linģe uzsvēra, ka nodeva ir nepieciešama, jo turpinās ārkārtēji apstākļi. Viņš uzsvēra, ka banku sektoram ir jāsniedz ieguldījums Lietuvas aizsardzībā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste teica, ka banku virspeļņa joprojām saglabājas augsta. Viņa norādīja, ka nākamgad solidaritātes maksājuma ieņēmumi būs zemāki nekā šogad, tomēr joprojām būs būtiski.

Lietuvas Bankas aplēses liecina, ka nākamgad banku solidaritātes nodevas ieņēmumi sasniegs 50-70 miljonus eiro. 2025.gada nodevas apmērs tiks rēķināts pēc 2019.-2020.gada banku tīro procentu ieņēmumu datiem. Arī šogad aprēķinā tiek izmantoti šie dati.

Šo nodevu, kas ieviesta 2023.gadā, aprēķina no tīrajiem procentu ienākumiem, kas pārsniedz bankas vidējos ienākumus pēdējo četru gadu laikā par vairāk nekā 50%. Nodeva tika ieviesta pēc tam, kad bankas Lietuvā sāka gūt milzīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas strauji paaugstinātajām procentlikmēm.

Lietuvas bankas samaksājušas 256 miljonus eiro solidaritātes nodevā 2023.gadā. Tiek lēsts, ka 2024.gadā tās samaksās aptuveni 220 miljonus eiro.

Lietuvā darbojošās bankas 2023.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, divkāršoja savu kopējo tīro peļņu līdz 986 miljoniem eiro pēc solidaritātes nodevas samaksas.

Solidaritātes maksas apmērs bankām ir mazāks, ja tās palielina procentlikmes noguldījumiem un samazina procentlikmes aizdevumiem.

Banku virspeļņas nodevas termiņa pagarināšanu kritizēja Lietuvas Banku asociācija un Lietuvas Brīvā tirgus institūts, kas uzstāj, ka nodeva ir radījusi "bīstamu precedentu" un novērsīs jaunu ārvalstu banku ienākšanu Lietuvas tirgū.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir paudis atbalstu banku solidaritātes maksājumam.

Nodeva ir daļa no plānotā Valsts aizsdardzības fonda, kura mērķis ir nodrošināt aizsardzības finansējumu 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā. Citi ierosinājumi aizsardzības finansējuma mērķu sasniegšanai ir uzņēmumu ienākuma nodokļa celšana par vienu procenta punktu, akcīzes nodokļu celšana un drošības nodevas ieviešana atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem.

Lietuva palielina aizsardzības finansējumu, lai paātrinātu armijas divīzijas izveidi, uzņemtu Lietuvā dislocēto Vācijas brigādi, kuru valstī paredzēts izvietot līdz 2027.gadam, un sagatavotos vispārējai karaklausībai.