Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 10 037 620 eiro.

Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 547 607 eiro. Tāpat konstatēti 2128 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 812 943 eiro, un 546 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 677 070 eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 374 krāpšanas gadījumi par kopumā 11 195 481 eiro.

Tostarp šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4512 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 163 746 eiro, 9947 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 200 554 eiro un 915 citus krāpšanas gadījumus par 831 181 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka oktobrī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumu, pasargājot vairāk nekā 715 000 eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 000 eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 000 eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 000 eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanas gadījumos izkrāpti 500 000 eiro.

Kopumā bankām šogad izdevies novērst vairāk krāpšanas mēģinājumu, nekā krāpniekiem tos īstenot. Desmit mēnešos bankām izdevies pasargāt vairāk nekā 11 miljonus eiro, kamēr iedzīvotājiem izkrāpti aptuveni 10 miljoni eiro. Tas ir būtiski mazāk nekā pirms gada, kad šajā pašā periodā krāpniekiem bija izdevies izkrāpt 13,7 miljonus eiro, min asociācijā.

FNA informē, ka, sākoties "Melnās piektdienas" akcijām un aktīvajam pirmssvētku iepirkšanās laikam, nepieciešams pievērst īpašu uzmanību finanšu un datu drošībai. Novembris un decembris tradicionāli ir periods, kad finanšu krāpnieki aktivizējas un izmanto gan viltotus izpārdošanas piedāvājumus, gan neīstas kurjeru ziņas, gan krāpnieciskus zvanus banku, policijas un citu iestāžu vārdā.
FNA atgādina, ka krāpnieki veido viltus internetveikalus un īpaši izdevīgus piedāvājumus, ko aktīvi reklamē sociālajos tīklos. Nereti tiek atdarināts īstu veikalu dizains un domēna nosaukums, radot iespaidu par uzticamu tirgotāju. Tāpat krāpnieki publicē sludinājumus tādās vietnēs kā "ss.lv" un "andelemandele.lv", mudinot veikt priekšapmaksu par precēm, kas netiek piegādātas.

Pazīmes, kas liecina par krāpšanu, ir neticami zema cena, nekvalitatīva mājaslapa, nepilnīga kontaktinformācija, kas nav autentiska, un aizdomīgas atsauksmes.

Ja rodas kādas šaubas, vai veikt pirkumu, FNA iesaka pārbaudīt, vai konkrētais pakalpojuma sniedzējs nav iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotajā "Melnajā sarakstā", kas pieejams registri.ptac.gov.lv/registri/melnais-saraksts.

Tāpat, izmantojot aktīvo piegāžu laiku, kad lielākajai daļai iedzīvotāju potenciāli gaidāms kāds sūtījums, piemēram, pirkumu piegāde no internetveikaliem vai dāvana no kāda tuvinieka, krāpnieki bieži uzdodas par kurjeru pakalpojumu sniedzējiem. Īsziņās, e-pastā un ziņojumu lietotnēs tiek sūtītas saites, kas it kā pārstāv "Omniva", "DPD", "Latvijas pastu" vai kādu citu uzņēmumu, aicinot "apstiprināt sūtījumu" vai ievadīt kartes datus.

Pazīmes, kas liecina par krāpniecisku īsziņu vai e-pastu, ir aizdomīga vai nepareizi uzrakstīta saite uz interneta adresi. Saitē tiek pieprasīti bankas piekļuves dati, kartes informācija vai "Smart-ID" kodi. Bieži ziņa mudina steidzami apstiprināt sūtījumu vai maksājumu.

Jau ziņots, ka pērn kopumā 9025 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 15,5 miljoni eiro, bet novērsti 17 314 krāpšanas gadījumi par kopumā 12,2 miljoniem eiro.

Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir "Swedbank", seko "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank" filiāle Latvijā.