Viņš atzina, ka ir virkne prasību, kas Eiropas regulējumā ir bijušas vēlamas, taču Latvijas nozaru politikas veidotāju izpildījumā kļuvušas par saistošām.

"Acīmredzot šis ir brīdis, kad to pārskatīt un atgriezties pie vēlamā, ne obligātā," norādīja FM pārstāvis, piebilstot, ka tas varētu arī paātrināt no ES fondiem finansēto projektu ieviešanas procesu.

Tāpat, pēc viņa teiktā, tas rada iespēju pārskatīt informācijas un datu uzkrāšanas apmēru, tostarp to, kādus datus no finansējuma saņēmējiem valsts puse grib, kādi dati jāvērtē un kā tas varētu vai nevarētu pilnveidot nozares politikas veidošanu. Latvija esot nosūtījusi arī priekšlikumus kohēzijas komisāram Rafaēlam Fito, kā paātrināt ES fondu finansēto projektu ieviešanu, jo arī Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi tās darbības termiņa laikā mazināt birokrātisko slogu.

"Bet, protams, tas ir Eiropas Komisijas lēmums un viņu spēles noteikumi, pēc kuriem mums spēle ir jāspēlē. Mēs šobrīd vairāk aicinām skatīties uz vietējo pusi, kur, atsakoties no neobligātām prasībām, varam paātrināt procesus," piebilda Eberhards.

Viņš stāstīja, ka ministriju un pašvaldību aptaujas rezultāti liecina, ka akūtākā problēma ir publisko iepirkumu prasības. Tādēļ finanšu ministra vadībā ir izveidota darba grupa, kura pārskatīs iespējamos risinājumus publisko iepirkumu jomā, īpaši zemsliekšņa iepirkumiem, kuri ir lielākā iepirkumu daļa.

Eberhards minēja, ka mērķis ir līdz jūnija beigām valdībai iesniegt konkrētus risinājumus. Kopumā ministrijas un pašvaldības ir iesniegušas vairāk nekā 140 ierosinājumu, kā novērst galvenās problēmas ar ES fondu projektu īstenošanu. Martā ir plānots sagatavot izmaiņas un tās apspriest ar valdības sociālajiem partneriem, bet pēc tam maijā sagatavot galīgo piedāvājumu valdībai.

Jautāts, kādēļ par vēlamajām izmaiņām netika aptaujāti uzņēmēji un organizācijas, kas ir praktiskie daudzu projektu īstenotāji, Eberhards atbildēja, ka nozaru ministrijas strādā gan ar sociālajiem sadarbības partneriem, gan uzņēmēju organizācijām, līdz ar to negribētos domāt, ka ministriju teiktais ir atrauts no realitātes.

"Mūsu uzdevums ir runāt ar uzņēmējiem par priekšlikumiem un tālākām izmaiņām, nevis vienas nozares jautājumiem, bet kopīgām izmaiņām, un tad caur atgriezenisko saiti veikt tālākos soļus. Ir jau bijušas uzņēmēju aptaujas Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) un citām institūcijām, tādēļ indikāciju kopums jau ir zināms, un šobrīd mums ir jāpāriet uz konkrētākām rīcībām ar akūti identificētām problēmām," sacīja Eberhards.

Savukārt jautāts, vai nav risks nonākt "otrā grāvī", kad prasību mīkstināšanas dēļ parādās ES fondu naudas izkrāpšanas risks, jo arī šādi piemēri Latvijā vēsturiski ir bijuši, Eberhards atbildēja, ka mērķis administratīvo prasību vienkāršošanai, protams, "nav aizvērt acis un kaut ko izsvītrot".

"No Eiropas puses jau ir noteikts normatīvā regulējuma prasību kopums, tostarp korupcijas un krāpšanas risku nepieļaušana, un Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāju interesēs ir nodrošināt, lai šis resurss tiktu maksimāli efektīvi izmantots," sacīja FM pārstāvis.
Viņš norādīja, ka kopā ar CFLA ir sākts darbs pie tā, lai, nevis skatītos uz kādu procedūru kā rezultātu, bet lai lielākā mērā iedzīvinātu uz klientu orientētu pieeju, principu konsultē vispirms un nodrošinātu efektīvu atbalstu finansējuma saņēmējam investīciju projekta mērķu sasniegšanā par iespējami labāko investīciju resursu izmantošanu. Tas nozīmē no kontrolētāja politikas viedokļa pāriet uz sadarbības un iesaistes politiku.

"Protams, tas nav vienas dienas jautājums, bet vairāk kultūras, attieksmes un pieejas jautājums. Katrā ziņā tie ir stimuli, kas ļauj iedzīvināt efektīvāku pieeju un daudzās citās ES dalībvalstīs ir gana pašsaprotami," atzina Eberhards.