To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas un Igaunijas nodokļu administrācijas datiem par samaksātajiem nodokļiem pa ceturkšņiem. „Pateicoties jaunajai VID iniciatīvai publiskot uzņēmumu nomaksāto nodokļu datus pa ceturkšņiem, tos var salīdzināt ar kaimiņvalstu datiem, taču redzamā aina vairāk liek uzdot jautājumus, nekā sniedz atbildes,” pētījuma kopējo ainu rāda SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar faktu, ka Igaunijā, kurā ir ievērojami mazāks iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar Latviju, taču ir lielāka ekonomika, kura ģenerē lielākus nodokļu maksājumus. 

Līdzīgais un atšķirīgais

„Lai arī Latvijā un Igaunijā ir līdzīga nodokļu sistēma, tomēr ir arī pietiekami daudz dažādu nianšu un arīdzan nodokļu likmju izmēru, kas atstāj ietekmi uz kopējām iekasētajām nodokļu summām,” skaidro A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka abās valstīs ir teju identisks uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Proti, Igaunijā un Latvijā ieviesta tā dēvētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kad to maksā tikai tajā brīdī, kad tiek veikta dividenžu izmaksa, bet pārējās pasaules valstīs ir klasiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība, kāda Latvijā pastāvēja līdz 2018. gada nodokļu reformai, kad šis nodoklis jāmaksā, ja tiek gūta peļņa neatkarīgi no tā, vai tiek  vai arī netiek izmaksātas dividendes. „Igaunijā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme vairāk nekā 20 gadus turējās 20%, taču tagad tā  ir palielināta  līdz  22%, bet joprojām ir viena likme, kamēr Latvijā pat šī nodokļa nomaksa ir tikai sarežģījusies, jo bez iepriekšējā varianta, kad Latvijā par katru dividendēs izmaksātu eiro uzņēmums samaksāja 25 centus (jeb faktiski 25%), ar šo gadu uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, var izvēlēties arī dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā un šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā (jeb ~21%),” skaidro A. Brūvelis. 

Viņš steidz piemetināt, ka  papildus šim sabirokratizētajam absurdam Latvijā pastāv progresīvais ienākumu nodoklis un ekonomiski aktīvam uzņēmējam jāseko, vai neiekrīt uz papildu viltus solidaritātes 3%. „Lai gan politikāņi sistēmas sabirokratizēšanu pamato ar to, ka IIN nonākšot pašvaldībās (atšķirībā no UIN), ka ārzemju investori (kuriem var būt cita nodokļu politika attiecībā pret ārzemēs gūtiem ienākumiem)  ir augstākas šķiras, salīdzinot ar vietējiem, visiem ir skaidrs, ka jebkuras variācijas / progresivitātes ir papildu slogs gan uzņēmējiem, gan valstij, kurai tas viss jākontrolē,” skaidro A. Brūvelis. Viņš norāda, ka Igaunijā, iespējams, tāpēc ir atcelta iepriekš praktizētā uzņēmuma ienākuma nodokļa samazinātā 14% likme regulārajiem dividenžu maksātājiem (+7% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ja saņēmējs ir fiziska persona), kamēr Latvijā šādas atlaides regulārajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem nebija.

Visu rakstu lasiet 14.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.