Nākamgad Igaunijas valsts budžeta ieņēmumi paredzēti ap 18,6 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - 19,5 miljardi eiro. Plānotās investīcijas sasniegs 1,3 miljardus eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajam izņēmumam attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas, 2026.gadā aizsardzībai saskaņā ar NATO kritērijiem tiks atvēlēti vismaz 5% no IKP, kas nozīmē par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Lielāki ieguldījumi plānoti gaisa un pretraķešu aizsardzībā, dronu spējās, kā arī tālās darbības un precīzu triecienu veikšanā. Tiks izveidota pretgaisa aizsardzības brigāde un jauni kaujas inženieru bataljoni, tiks attīstītas artilērijas sistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, paplašināti poligoni un mācību teritorijas. Turklāt tiks turpināta aizsardzības rūpniecības parku attīstība. Pērnavas apriņķa aizsardzības industriālā parka projektēšanai un sagatavošanai ir paredzēti aptuveni 50 miljoni eiro.

Igaunija turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai 0,25% apmērā no IKP. Šim mērķim 2026.gadā tiks atvēlēti 110,7 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 100 miljoni eiro tiks novirzīti Igaunijas aizsardzības rūpniecībai, lai izpildītu Ukrainai nepieciešamos pasūtījumus.
Sākotnēji plānotais ienākuma nodokļa likmes kāpums netiks īstenots, un ienākuma nodokļa likme gan uzņēmumiem, gan privātpersonām tiks saglabāta 22% līmenī. Kopā ar iepriekš pieņemto lēmumu paaugstināt neapliekamo minimumu šo izmaiņu dēļ nodokļu slogs valstī samazināsies par 1,4 procenta punktiem un valsts nodokļos iekasēs par 780 miljoniem eiro mazāk.

Neapliekamais minimums nākamgad tiks palielināts līdz 700 eiro mēnesī, kas, pēc valdības aplēsēm, nozīmē, ka vidēji strādājošā ienākumi palielināsies par 1800 eiro gadā.

Vienlaikus tiks samazinātas publiskā sektora izmaksas. Šogad darbaspēka un operacionālo izmaksu samazinājums bija 5%, bet 2026.gadā izmaksas tiks samazinātas vēl par 3%, kam sekos 2% samazinājums 2027.gadā. Arī ministrijas 2026.gadā samazinās savas darbaspēka un operacionālās izmaksas par vēl 20 miljoniem eiro.

Investīcijas tiks novirzītas projektiem, kas atbalsta ekonomikas izaugsmi. Četru joslu autoceļu būvniecības programmā 2026.gadā kopumā tiks ieguldīti 276,8 miljoni eiro. Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijai "Rail Baltica" un dzelzceļa transporta attīstībai tiks piešķirti 684,2 miljoni eiro, lai pabeigtu būvniecību līdz 2030.gadam.

Skolotāju, policistu, glābēju un kultūras darbinieku kopējais algu fonds palielināsies līdz pat 10%. Algu palielinājums ir plānots arī speciālās aprūpes nozarē. Minimālā alga skolotājiem pieaugs līdz 1970 eiro, bet vidējā alga sasniegs 2403 eiro. Mērķis ir panākt, lai līdz 2027.gadam skolotāju vidējā alga sasniegtu 120% no vidējās algas Igaunijā. Atalgojuma palielinājums ir plānots arī cietumu darbiniekiem, lai nodrošinātu, ka dienests joprojām ir pievilcīgs un drošs.

Vidējo pensiju plānots palielināt par 5,4%, kam valsts budžetā ir paredzēti 210 miljoni eiro. Papildu četri miljoni eiro tiks piešķirti iztikas pabalstiem, lai nodrošinātu, ka palīdzību var saņemt vairāk cilvēku, kas nonākuši grūtos ekonomiskos apstākļos.

Tiks veiktas izmaiņas transportlīdzekļa nodoklī, lai samazinātu nodokļu slogu ģimenēm ar bērniem līdz 100 eiro par katru bērnu līdz 19 gadu vecumam. Tā rezultātā nodokļu ieņēmumi samazināsies par 16 miljoniem eiro.

Līdztekus 2026.gada valsts budžetam valdība atbalstīja arī 2026-2029.gada valsts budžeta stratēģiju un apstiprināja citus likumprojektus, kas kopā ar budžetu jāiesniedz parlamentā.