"Kreditēšana 2026. gada sākumā turpinājusi pagājušajā gadā iesākto kursu - gana strauji turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanas rādītāji," norāda Mirošņikovs.

Viņš atzīmē, ka kreditēšanas gada pieauguma temps Latvijā joprojām ir starp straujākajiem eirozonā un krietni apsteidz ekonomikas izaugsmi Latvijā. Attiecīgi palielinās arī kredītu atlikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tomēr tas joprojām ir krietni zemāks nekā citviet eirozonā. "Tas varētu ļaut sagaidīt arī turpmāku izaugsmi, ja vien korekcijas neieviesīs neparedzamā un brīžiem haotiskā ģeopolitiskā situācija," piebilst Mirošņikovs.

Latvijas Bankas ekonomists informē, ka šogad februāra beigās salīdzinājumā ar pagājušā gada februāra beigām kredītu atlikums mājsaimniecībām pieaudzis par 10,1%, sasniedzot gandrīz 6,9 miljardus eiro. Savukārt nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, salīdzinot ar pagājušā gada februāra beigām, pieaudzis par 13,2%, sasniedzot 6,8 miljardus eiro.

Mirošņikovs min, ka mājsaimniecību kreditēšana joprojām ir gana aktīva, to līdz februārim turpināja sekmēt gan procentu likmju zemais līmenis, gan konkurence banku starpā. Pat ja hipotekāro kredītu refinansēšanas aktivitāte ir nedaudz samazinājusies, joprojām ir daļa kredītņēmēju, kuriem vēl ir izdevīgi mainīt kredīta nosacījumus. Turklāt pārkreditēšanās aktivitāte joprojām ir būtiski augstāka nekā pirms 2025. gada. Tāpat joprojām tiek izsniegts liels apmērs jaunu mājokļa kredītu - aktivitāte bijusi nemainīgi augsta jau kopš pagājušā gada pavasara, un, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, izsniegto jauno mājokļa kredītu apmērs bijis par 15% lielāks.

Viņš arī norāda, ka savukārt nefinanšu uzņēmumu kreditēšana bijusi svārstīgāka - gada sākumā nedaudz samazinājies īstermiņa kredītu, piemēram, overdraftu atlikums, tomēr ilgāka termiņa kredītu apmērs turpina augt, un tas joprojām notiek dažādās nozarēs - rūpniecībā, enerģētikā, dažādos pakalpojumos un arvien izteiktāk nekustamo īpašumu sektorā. Kopumā procentu likmes aizdevumiem uzņēmumiem pēdējā gada laikā ir būtiski samazinājušās, padarot aizņemšanos krietni pievilcīgāku, ko joprojām var novērot salīdzinoši augstos jauno kredītu apmēros - vidēji katru mēnesi tiek izsniegti kredīti aptuveni 180 miljonu eiro apmērā.

Tāpat Mirošņikovs informē, ka arī noguldīšanas aktivitāte joprojām ir ļoti augsta - pasaules notikumi neļauj atslābt ne mirkli, un iedzīvotāji saglabā piesardzību. Kopumā vērojama tendence, kad mājsaimniecības plāno un veido papildu uzkrājumus, kas nav obligāti saistīts ar pasaulē notiekošo, bet atspoguļo augošus ienākumus un stabilāku, zemāku inflāciju.

Mājsaimniecību noguldījumi februārī gada laikā pieauguši par 8,6%, sasniedzot 12,2 miljardus eiro. Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi arī pieauguši par 8,6% un sasnieguši 8,1 miljardu eiro. "Kopumā redzama tendence, ka mājsaimniecību noguldījumi stabili aug, galvenokārt palielinoties noguldījumiem uz nakti, bet februārī nedaudz pieauguši arī termiņnoguldījumi," piebilst Mirošņikovs.

Viņš vēsta, ka būtiski turpinājis pieaugt arī Valsts kases krājobligāciju atlikums, februārī tam sasniedzot teju 400 miljonus eiro, kas ir par 80 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada vidū. Krājobligāciju ienesīgums joprojām ir augstāks nekā banku sektora termiņnoguldījumiem - 12 mēnešu krājobligācijām tas ir gandrīz 2,3%, kamēr bankās tas ir vien ap 2%.

Mirošņikovs norāda, ka mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu kredītu atlikums 2025. gada beigās sasniedza 31,9% no IKP, gada laikā palielinoties par trim procentpunktiem, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem visā eirozonā. Tomēr potenciāls izaugsmei vēl ir pietiekami liels, jo Latvijas rādītāju atpalicība no eirozonas vidējā rādītāja joprojām ir diezgan liela. Tomēr ģeopolitiskā situācija pasaulē var ieviest korekcijas - augstā nenoteiktība un enerģijas cenu šoks var ierobežot līdz šim labvēlīgos kreditēšanas nosacījumus.