FNA informēja aģentūru LETA, ka Eiropas Komisija konsultējas ar finanšu nozari, lai sagatavotu 2026. gada ziņojumu par ES banku sektora konkurētspēju, kas tiek izstrādāts Uzkrājumu un investīciju savienības stratēģijas ietvaros. Iesaistīto pušu viedokļi tiek apkopoti, lai izvērtētu, kā stiprināt ES banku sektora spēju finansēt ekonomiku un konkurēt vienotajā tirgū un starptautiski.

FNA Eiropas Komisijai norāda, ka Latvijā banku darbību sadārdzina un kreditēšanu kavē tādi nacionāla līmeņa uzslāņojumi kā, piemēram, kredītu reklāmu ierobežojumi un atsevišķu finanšu pakalpojumu cenu regulācija. Tie paredz stingrākas prasības, nekā nosaka ES regulējums, tādējādi kropļojot konkurenci un mazinot banku spēju finansēt tautsaimniecību.

Vienlaikus Latvijā regulējumā noteiktās papildu prasības bankām atvērt jaunas filiāles reģionos, lai gan politiski populāras, neatbilst klientu paradumiem un apgrūtina pāreju uz pilnībā digitāliem neklātienes pakalpojumiem, uzskata asociācijā.

FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps norāda, ka ES ir kopīgi un vienoti noteikumi, tāpēc dalībvalstīm nevajadzētu tiem virsū būvēt savus papildu slāņus, kas sadārdzina banku pakalpojumus, kropļo konkurenci, traucē digitālu biznesa modeļu ieviešanai un bremzē kreditēšanu.

"Latvijai ir svarīgi nevis mākslīgi sarežģīt un sadārdzināt finanšu sektora darbību, bet veidot vidi, kurā bankas var vairāk līdzekļu novirzīt tautsaimniecības finansēšanai, inovācijām un drošiem digitāliem risinājumiem," pauž Cērps.

Tāpat banku konkurētspēju un spēju investēt tautsaimniecības attīstībā negatīvi ietekmē arī bankām Latvijā joprojām piemērotā solidaritātes iemaksa, teikts FNA sniegtajā viedoklī.

FNA pārstāv Latvijas finanšu sektoru nacionālā un starptautiskā līmenī, apvienojot kredītiestādes, ārvalstu kredītiestāžu filiāles un finanšu tehnoloģiju uzņēmumus.