Pēc diviem gadiem valstij izejot no straptautiskā aizdevuma finanšu programmas, valsts ārējais parāds varētu sasniegt 40 – 45% no valsts iekšzmes kopprodukta, kas nerada finanšu risku, intervijā laikrakstam Telegraf saka Finanšu ministrijas valsts sekretārs un nākamais Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.
Pēc viņa teiktā, valstij sekmīgi attīstoties, desmit gadu laikā parāda līmeni iespējams samazināt līdz 30 – 35% no IKP.
Runājot par budžeta konsolidācijas plāniem, M. Bičevskis uzsver, ka nodokļu paaugstināšanas limitis šobrīd ir izmelts un budžeta veidošanā jādomā par citiem konsolidācijas mehānismiem.
Šajā ziņā īpaša uzmanība ir sociālajam budžetam. M. Bičevskis norāda, ka pašreizējā pensiju sistēma ir izveidota 90 gados un, lai tā spētu funkcionēt, valstij nepieciešams saglabāt zināmu strādājošo iedzīvotāju skaitu.
Kā problēmas risinājuma iespēja ir arī stimulēt personīgo pensiju uzkrājumu veidošanu, vairāk līdzekļus novirzot pensiju otrajā un trešajā līmenī.
Populārākie
- Ar vairāk nekā 500 miljonu eiro investīcijām Brocēnos plāno klimatneitrālu cementa ražošanu
- VIDEO: Vēja enerģija – Latvijā neizmantots potenciāls
- Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieaug, naftas cenas krītas
- Akciju cenas pasaules biržās svārstās, naftas cenas samazinās
- Ar lielu daļu eID karšu no decembra pirmās puses potenciāli vairs nevarēs veikt e-parakstus
