Daudzi uzņēmēji joprojām nezina, ka viņiem ir iespēja pārskatīt kredītlīguma nosacījumus, samazinot gan procentu likmes, gan arī aizdevumu izmaksas kopumā, stāsta A.Geisari. “Komersantiem nereti ir sarežģīti izsekot un detalizēti izprast, kāds ir EURIBOR un kā tas ietekmē viņu kredītus, un bankas šo situāciju mēdz izmantot. Kad palielinās EURIBOR bāzes likmes, bankas reizēm paaugstina arī savas procentu likmes, taču, kad situācija ir pretēja - bieži vien pārskatīšana netiek veikta. Statistikas dati liecina, ka 2024. gadā EURIBOR piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo 12 gadu laikā, kas nozīmē, ka teorētiski kredītu izmaksām būtu jāsamazinās, taču realitātē aina ir nedaudz citādāka. Neviena banka nezvanīs saviem klientiem un neteiks, ka vēlas piemērot zemāku likmi, tāpēc uzņēmējiem jābūt proaktīviem,” aicina A.Geisari, uzsverot, ka šādos gadījumos var palīdzēt arī kredītu brokeri. 

“Mēs ar šādām situācijām saskaramies katru dienu, tāpēc nebaidāmies vērsties arī pie lielajām bankām, lai klientu vārdā lūgtu labākus nosacījumus. Turklāt uzņēmējiem būtu beidzot jāsaprot, ka šāda veida darbības nevar novest pie kontu bloķēšanas vai iekļaušanas banku melnajos sarakstos - tās ir klientu tiesība. Kredīta līgums nevar aizliegt spēju vērsties citās finanšu iestādēs pēc kredīta. Tāpat viens no risinājumiem ir arī bankas maiņa. Ja uzņēmējs nav apmierināts ar pašreizējo piedāvājumu, viņam ir tiesības apsvērt citu banku piedāvājumus un meklēt izdevīgākus nosacījumus. Pārskatot kredītlīgumu vai mainot banku, uzņēmējs var samazināt savus ikmēneša maksājumus, procentu izmaksas un galu galā iegūt izdevīgākus nosacījumus, kas pozitīvi ietekmēs viņa kompānijas finansiālo stāvokli. Šī iemesla dēļ ir būtiski, lai uzņēmēji nebaidītos un saprastu, ka viss ir viņu rokās,” atgādina A.Geisari, uzsverot, ka migrācija starp bankām ir normāla prakse. 

“Lai to izdarītu, primāri ir nepieciešams izprast savu finansiālo stāvokli, piemēram, esošos kredītus un bilanci. Ja uzņēmējs šī jautājuma risināšanā izvēlas sadarboties ar kredītu brokeri, mums nepieciešami visi pieejamie finanšu dati, kas mums palīdz veikt analīzi un izstrādāt plānu labāku kredītnosacījumu iegušanai. Tad šī plāna ietvaros tiek veikta banku atlase un pieprasīti piedāvājumi. Ja kāda no bankām piedāvā labākus nosacījumus, tiek veikta refinansēšana - tas nozīmē, ka viena banka samaksā esošo kredītu citai bankai, un kredīta saistības tiek pārņemtas. Bieži vien arī piešķirot papildus finansējumu. Dažreiz uzņēmēji domā, ka, ja viņi ir bijuši lojāli klienti, nosacījumi būs labāki, taču tas ne vienmēr tā ir. Katrai bankai ir sava politika un pieeja - tās regulāri izvērtē riskus un ilgtermiņa faktorus,” norāda A.Geisari, uzsverot, ka uzņēmējiem nevajadzētu baidīties arī no jaunām kredītsaistībām.

“Šobrīd finansēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. 2024. gada 1.ceturksnī Latvijas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija vien 27,5% no valsts iekšzemes kopprodukta jeb 10,9 miljardi eiro, liecina “Eurostat” dati. Mēs skaidri redzam, Latvijai ir milzīgs potenciāls palielināt piešķirto kredītu apjomu, tādējādi nodrošinot gan mazo un vidējo uzņēmēju attīstību, gan arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā, taču pagaidām tas nenotiek. Uzņēmēju skaits, kuri biznesā ir gatavi ieguldīt savus līdzekļus un nevēlas aizņemties naudu no finansētājiem ir pārāk liels. Aizņemoties naudu, mēs varam izdarīt daudz vairāk - saražot vairāk preces un pakalpojumus, radīt jaunas darbavietas, eksportēt, kā arī palielināt  peļņu un samaksāto nodokļu apjomu, taču tas nenotiek. Vidēji valsts gadā varētu nodokļos iekasēt papildus 5,6 miljardus eiro un attīstīt ekonomiku, sadarbojoties ar mūsu uzņēmējiem, kuri nereti vienkārši baidās aizņemties. Bieži dzirdam teicienu, ka parāds nav brālis! Tam nevajadzētu ticēt! Parāds ir brālis, jo sava nauda ir visdārgākā,” uzskata A.Geisari.