"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka saņemtais novērtējums ir pozitīva ziņa, īpaši ņemot vērā, cik resursu ir ieguldīts mērķu sasniegšanā. Viņš pauž cerību, ka novērtējums ļaus atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju.

"Citu valstu pieredze rāda, ka būtiskākās sekas iestājas tieši negatīva scenārija gadījumā. Tādēļ pozitīvs novērtējums Latvijai nenozīmē automātisku ekonomikas ieguvumu vai strauju investīciju pieaugumu," pauž Gašpuitis, norādot, ka tas galvenokārt ir reputācijas jautājums, kā arī signāls starptautiskajiem partneriem, kuru jāspēj izmantot.

Ekonomists uzsver, ka ieguvums Latvijai vairāk izpaužas kā potenciālo zaudējumu novēršana, nevis tiešs ekonomiskais ieguvums.
"Jāņem vērā, ka atbilstības prasību ieviešana ir bijušas lielas izmaksas bankām un sarežģītas klientiem, kas ir radījis atbilstošas reakcijas," pauž Gašpuitis, norādot, ka pozitīvā ziņojuma kontekstā un nemazinot sasniegtā rezultāta jēgu darbs pie finanšu sistēmas pilnveidošanas ir jāturpina, tai skaitā pārvērtējot noteiktu prasību samērīgumu.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka "Moneyval" ziņojums atzīst, ka Latvija ir guvusi panākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanā, kā arī dara to efektīvi.

Viņš uzsver, ka finanšu sektora "kapitālais remonts" bija nepieciešams, jo "pelēkā saraksta" ēna būtiski kaitētu ne tikai finanšu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī visai pārējai ekonomikai, jo īpaši eksportētājiem.

Reformas sasniedza mērķi, un Latvijas reputācija pasaulē ir uzlabojusies, ko apliecina arī "Moneyval" ziņojums, jo daudz tika strādāts gan nacionālā, gan nozares līmenī. Šāds atzinums dod Latvijai priekšrocības sarunās ar potenciālajām partnerbankām dažādās jomās, kā arī esošo partnerbanku skatījums uz Latviju šī atzinuma rezultātā kļūs pozitīvāks.

Strautiņš uzsver, ka tajā pašā laikā šai politikai bija arī sava cena. Viņš skaidro, ka, strādājot finanšu sektorā, nereti nākas uzklausīt dažādus viedokļus par banku nozares darbu, tai skaitā no nepazīstamiem cilvēkiem uz ielas.

"Bija laiks, kad nācās uzklausīt stāstus par situācijām privātpersonu vai uzņēmumu saskarsmē ar finanšu sektoru, kas šķita neloģiskas, bet kuru rašanās cēlonis tostarp bija jaunais valsts regulējums," norāda Strautiņš, piebilstot, ka nu jau vairākus gadus šādi stāsti nav jādzird, jo kārtība ir uzlabojusies. Kā pauž ekonomists, to apliecina arī pieredzes dati, jo klientu vērtējumi par pieredzi saskarsmē ar finanšu sektoru un bankām uzlabojas.

Strautiņš salīdzina darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku kontrolē ar citu valsts regulējošo funkciju attīstību. Viņš norāda, ka vēsturiski Latvijā ir radīti ļoti sarežģīti noteikumi, kuru mērķis bija, piemēram, korupcijas risku mazināšana valsts iepirkumos. Šis mērķis vismaz daļēji tika sasniegts. Taču ar lielu cenu, procedūras tika padarītas tik sarežģītas, ka tās gan patērē lielus administratīvos resursus, gan kavē projektu īstenošanu.

"Šobrīd tiek veidota jauna sistēma, kas regulējošo slogu samazinās. Tas ir iespējams lielā mērā tāpēc, ka procesu dalībnieki kļuvuši profesionālāki, atalgojuma pieaugums sabiedriskajā sektorā mazina korupcijas riskus," pauž Strautiņš, piebilstot, ka savukārt politikas veidotāji iemācās labāk noteikt prioritātes, dažādu risku mazināšanai veltot tam atbilstošus resursus.

Ekonomists uzsver, ka tas atspoguļojas arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku kontrolē, ar procedūrām mazāk apgrūtinot zemāka riska sektorus.

Jau ziņots, ka pēc "Moneyval" novērtējuma Latvija ir saņēmusi ceļvedi ar galvenajiem ieteicamajiem pasākumiem, kas jāpabeidz trīs gadu laikā. Pamatojoties uz saņemtajiem efektivitātes un tehniskās atbilstības novērtējumiem, Latvijai ir noteikta regulāra turpmākā uzraudzība, un tā ziņos "Moneyval" 2028. gada jūnijā kā daļa no regulārā turpmāko pasākumu procesa.

"Moneyval" ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, kas veic dalībvalstu novērtēšanu atbilstoši FATF standartiem.

FATF jeb Finanšu darījumu darba grupa ir starptautiska organizācija, kas nosaka un uzrauga standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā.

Pirms aptuveni pieciem gadiem "Moneyval" Latvijai piemēroja pastiprinātas uzraudzības režīmu un pieļāva iespēju Latviju iekļaut valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā sauktajā "pelēkajā sarakstā".

Lai "pelēkajā sarakstā" nenonāktu, Latvijā tika veiktas plašas reformas jeb finanšu sistēmas "kapitālais remonts", kas cita starpā noveda pie daudz stingrākām prasībām kredītiestāžu klientiem un negatīvi ietekmēja finansējuma pieejamību.