Viņa skaidroja, ka VM šobrīd gatavo divus informatīvos ziņojumus ar papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Viens no šiem informatīvajiem ziņojumiem būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu ārstēšanu un dinamisko novērošanu, un tas taps sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galveno speciālisti Ludmilu Vīksnu.
Savukārt otrs ziņojums saskaņā ar VM plānu valdībā tiks iesniegts maija beigās, un tas būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu rehabilitāciju. Kā atzīmēja Janka, ņemot vērā VM ierobežotos finanšu līdzekļus, papildu finansējums divu miljonu apmērā tiks lūgts tieši pārslimojušo pacientu rehabilitācijai.
"Pēc mūsu aplēsēm tie būtu aptuveni divi miljoni gadā. Šobrīd mums ir grūti pateikt, vai tas būs vajadzīgs arī nākamajos gados, jo slimība ir jauna," skaidroja VM pārstāve.
Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" vadītāja Anda Nulle sēdē pavēstīja, ka veselības traucējumi Covid-19 pārslimojušajiem var būt dažādi. "Vienai daļai pacientu ir vajadzīga ļoti specifiska sub-akūta rehabilitācija no stacionāra uz stacionāru. Šobrīd, ja mēs raugāmies uz pašreizējo situāciju, vairāk nekā 200 smagi pacienti ir izgājuši rehabilitāciju "Vaivari"," stāstīja Nulle, piebilstot, ka visi šādā stāvoklī esošie pacienti nenonāk NRC "Vaivari".
Vienlaikus centra vadītāja atzīmēja, ka šajā gadījumā ir grūti aprēķināt, cik līdzekļu būs nepieciešams, jo nav zināms konkrēts pacientu skaits. Tomēr Nulle bija pārliecināta, ka papildu līdzekļi būs nepieciešami, lai izvairītos no ir pacientu prioritizēšanas.
Vīksna sēdē savukārt norādīja, ka Covid-19 pārslimojušos pacientus var iedalīt vairākās kategorijās. Daļa šo pacientu, pēc profesores sacītā, ir tādi, kuri atkārtoti atgriežas stacionārā mēneša laikā ar dažādām pataloģijām, tostarp trombotiskām un akūtām.
Tādu gan neesot īpaši daudz, jo, kā norādīja profesore, martā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā bija 40 šādi pacienti. Tāpat eksperte stāstīja, ka, novērojot pacientus trīs līdz sešus mēnešus pēc Covid-19 pārslimošanas, secināts, ka šiem pacientiem nepieciešams veikt radioloģiskos izmeklējumus un ļoti specifisku anketēšanu.
Šajā anketā pēc paša pacienta vērtējuma tiktu apzinātas pārslimojušā sūdzības, kā arī ietekme uz dzīves kvalitāti. Vienlaikus šāda anketa, Vīksnas ieskatā, būtu jāveic arī ģimenes ārstam, lai izvairītos no situācijām, kad pacients varētu neprecīzi novērtēt savu situāciju. Pēc profesores paustā, neobjektīva novērtēšana var notikt, ja pacientam pēc Covid-19 pārslimošanas ir radušies neiroloģiski vai kognitīvi traucējumi.
Profesore arī skaidroja, ka pētījumā, kurā tika novēroti Covid-19 pārslimojušie, katra pacienta uzraudzība izmaksājusi ap 1000 eiro, no kuras analīžu izmaksas bijušas 100 eiro apmērā. "Protams, dinamiskajā uzraudzībā nav vajadzīgi tādi cipari tāpēc, ka mums nav jāveic tik plaša radioloģiskā uzraudzība," piebilda profesore.
Pēc Vīksnas paustā, pārslimojušos vajadzētu izmeklēt pēc aptuveni mēneša kopš stacionāra pamešanas. Novērot vajadzētu tos izmeklējumus, kas bijuši pataloģiski, pacientam izrakstoties no stacionāra, kā arī tos, kas prognostiski zināmi, kā tādi, kam ir jāseko līdzi, tostarp arī cukura līmenis, D vitamīna daudzums un imunoloģiskie rādītāji. "Izrādās, ka imūnā sistēma, kas ir izsīkusi slimības laikā, ir līdzīga nopietniem, smagiem HIV pacientiem, līdz ar to ir imūnsupresija," sacīja profesore.
Viņa tostarp piebilda, ka šobrīd gan starptautiskajā zinātniskajā literatūrā ir iezīmēti dažādi rādītāji, kuriem vajadzētu sekot līdzi.
Vienlaikus komisijas deputāti sēdē lēma pēc nedēļas, kad atbildīgajām institūcijām jāapkopo prasītā informācija, atgriezties pie jautājuma par skābekļa terapijas mājas koncentratoru valsts apmaksāto pakalpojumu, kas aktuāls arī Covid-19 pacientiem, norādīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
Jau ziņots, ka Latvijas Infektoloģijas centra Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāja un reanimatoloģe Inga Krupnova iepriekš žurnālistiem atklāja, ka ilgtermiņa Covid-19 komplikācijas var parādīties ne tikai riska grupās esošajiem pacientiem, bet arī vieglā formā pārslimojušiem un gados jauniem pacientiem.
Viņa skaidroja, ka galvenās problēmas, kas tiek uzsvērtas, ir ilgstošais nogurums, kā arī aizdusas jeb elpas trūkums pacientiem, kuriem Covid-19 slimības gaitā bijusi pneimonija.
Tāpat ilgtermiņa seku vidū ir locītavu sāpes, galvassāpes, kā arī muskuļu sāpes un garšas un ožas izmaiņas. "Šīs problēmas mēdz pieturēties pat pāris mēnešus pēc pārslimošanas," piebilda mediķe.
Covid-19 pacientiem pēc pārslimošanas var saglabāties arī atmiņas un koncentrācijas traucējumi. "Cilvēki nespēj ikdienā darīt vienkāršākos darbus, ko viņi ir pieraduši darīt. Viņi nespēj sakoncentrēties uz ikdienas mājas darbiem, piemēram, mazgāt traukus," raksturoja Krupnova. Tāpat pēc pārslimošanas cilvēkiem var paradīties arī ādas problēmas un pat matu zudums.
