To rāda BDO Latvia pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kuru piemēro par ienākumiem, kas gūti no akciju vai kapitāla daļu, kā arī  nekustamā īpašuma atsavināšanas. “Pašreizējā 20% likme ir iepriekš  — 2018. gadā – veiktās nodokļu reformas rezultāts, kas ir sasaistīts gan ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 20% par sadalīto peļņu sabiedrības dalībniekiem, gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa  pamatlikmi — 20%, taču šis apmērs ir divas reizes augstāks nekā nosacīti lētākajās valstīs,” pētījuma datus skaidro AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. 

Viņš  norāda, ka akciju, kapitāldaļu un arī nekustamā īpašuma pārdošana ir ne tikai juridisko, bet arī fizisko personu viens no ienākumu avotiem, tāpēc arī attiecīgā tiem piemērojamā likme ir izlīdzināta visiem pārdevējiem, lai tādējādi nebūtu kādu ofšoru, kuri var attiecīgos darījumus veikt un par tajos gūto peļņu maksāt mazāku ienākuma nodokļa apmēru. “Varam paraudzīties uz holdingkompāniju darījumiem, kuras pārvalda savas meitas sabiedrības (to kapitāldaļas) un kādā brīdī tās izlemj pārdot, vienlaikus līdz šī darījuma brīdim neizmaksā dividendes un tādējādi nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli,” uz lūgumu minēt juridisko personu piemēru atbild J. Zelmenis. Viņaprāt, šādos piemēros, kad netiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, vēl cerēt uz nelielu kapitāla pieauguma nodokli ir naivi un nepamatoti. “Kopš nodokļu reformas faktiski uzņēmumu ienākuma nodokļa pienesums kopējā valsts makā ir niecīgs, un tā ienākuma apmērus var izmantot, tikai mainot visu šī nodokļa  iekasēšanas principu,” tā J. Zelmenis. Viņš atgādina, ka pēc Finanšu ministrijas datiem uzņēmumu ienākuma nodoklī 2023. gadā tika iekasēti 544,8 milj. eiro, kas ir pēdējo gadu lielākā summa, jo 2019. gadā bija tikai 44,8 milj. eiro, bet pirms nodokļu reformas — 2017. gadā –  425,6 milj. eiro.

Vecā kapitālisma zemēs dārgāk

Kapitāla pieauguma nodokļa likme Latvijā ir vismaz par 50% zemāka, nekā tā ir Somijā, Zviedrijā, Francijā. “Tās ir zemes ar augstu ekonomiskās attīstības līmeni, kurā kapitālistiskā tautsaimniecības sistēma pastāv daudzus gadu desmitus un pat simtus, ne tā, kā ir nosacīti no sociālisma atbrīvojušās Austrumeiropas valstīs,” skaidro J. Zelmenis. Viņš arī atzīst, ka vairākās valstīs ir noteikti savdabīgi darījumu summas sliekšņi, pie kuriem mainās kapitāla pieauguma likmes apmērs. “Ja ienākums ir gūts, pārdodot nekustamo īpašumu, peļņa tiek aplikta ar nodokli 22% apmērā, nevis ar standarta 30%,” uz Zviedrijas piemēru  norāda J. Zelmenis. 

Visu rakstu un pētījumu lasiet žurnāla Dienas Bizness 23.jūlija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.