Izmaiņas nodokļu pamatnostādnēs nav politisks rīks, bet gan veids, kā stiprināt valsts ekonomiku un vecināt konkurētspēju, tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Finanšu ministriju, tās koordinētās darba grupas locekļus un koalīcijas partnerus vienoties par vienu no piedāvātajiem darbaspēka nodokļu scenārijiem un pilnveidot to atbilstoši nospraustajiem ekonomiskajiem mērķiem.
Valdības rīcības plānā (36.1.pasākumā) ir minēts, ka līdz šī gada 31. maijam, sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem (t.sk. LDDK), tiks izstrādātas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, apņemoties nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un kapitāla uzkrāšanos.
Svarīgi, lai Finanšu ministrija un koalīcijas partneri vienotos par Latvijas ekonomikai tik nepieciešamajām izmaiņām nodokļu regulējumā un virzītos uz to apstiprināšanu. Nu jau apritējis gads, kopš Finanšu ministrijā tiek organizēta Nodokļu pilnveidošanas darba grupa, lai izstrādātu vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šajā laikā darba grupas ietvaros darbojušies dažādi eksperti, un ir ieguldīts milzīgs darbs un resursu apjoms gan no pašas Finanšu ministrijas, gan no iesaistītajiem partneriem, salīdzinot dažādas izvēles un meklējot optimālos risinājumus.
2024. gada 21. februārī sociālie un sadarbības partneri tika iepazīstināti ar trim koalīcijas piedāvātajiem scenārijiem darbaspēka nodokļu izmaiņām. LDDK ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas un koalīcijas partneru izstrādātajām un piedāvātajām nodokļu izmaiņām. Samazinot darba spēka nodokļu slogu, tiek veicināta uzņēmuma konkurētspēja un investīciju veicinošas vides attīstīšana.
Tāpat darba devēji ir piedāvājuši meklēt nodokļu izmaiņu rezultātā radušās fiskālās telpas negatīvā efekta kompensējošos mehānismus, kuri radītu pozitīvu efektu veiksmīgas politikas īstenošanas rezultātā, piemēram, ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, birokrātijas mazināšana (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā nodokļu vienkāršošana un atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma, mazinātu izmaksas un birokrātiju uzņēmējiem), cilvēkkapitāla attīstības plāns un citi.
“LDDK ir svarīgi, lai 2025. gada valsts budžeta apstiprināšanas procesā uzņēmējiem būtu skaidrs darbaspēka nodokļu izmaiņu apjoms un paredzami spēles noteikumi nākamajam laika periodam.”, norāda LDDK prezidents Andris Bite.
Šo mehānismu mērķtiecīga un sekmīga ieviešana radītu pozitīvu finansiālo atspaidu un kompensētu nodokļu pamatnostādņu izmaiņu rezultātā radīto negatīvo bilanci. LDDK iesaistītajām pusēm ir norādījusi uz pasākumiem, kas varētu palielināt fiskālo telpu par aptuveni 400 miljoniem eiro, strādājot pie tā, lai iesaistītu darbā ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus un bezdarbniekus, veicinātu remigrāciju, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi (mazinot administratīvo slogu un darba spēka izmaksu fiskālo ietekmi un valsts ekonomiku – darba nespējas lapu regulējums, mazā biznesa regulējuma izveide mazās uzņēmējdarbības veicējiem), un atgriežot ekonomikā parādos nonākušo iedzīvotāju daļu.
