Nodokļu eksperts un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols uzskata, ka minimālās mēnešalgas celšana ir izdevīga politiķiem, jo tā ne tikai rada papildu ieņēmumus sociālajās iemaksās, bet arī var pozitīvi noskaņot vēlētājus, kuri strādā par minimālo algu. 

Nodokļu eksperta aprēķins rāda, ka iecerētā minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro mēnesī darba devējam nozīmē izmaksu pieaugumu 84,36 eiro apmērā par strādājošo ar minimālo algu. “Situācijā, kad koronavīrusa pandēmijas mazināšanai noteiktie ierobežojumi ir izraisījuši ekonomisko krīzi, darbaspēka izmaksu paaugstināšana nav tas, kas būtu visvairāk vajadzīgs, jo tirgū var pārdot preces un pakalpojumus par to cenu, kāda tā ir,” uz jautājumu par to, vai pašreizējais brīdis būtu tas labākais laiks minimālās algas paaugstināšanai par 70 eiro, atbild A. Dābols. 

Atgādinām, ka septembrī koalīcija apstiprināja nākamā gada budžeta metu, un ir notikušas neskaitāmas diskusijas par dažādiem nodokļiem. Viens no lielākajiem budžeta palielināšanas mehānismiem ir minimālās algas celšana līdz 500 eiro, kas palikusi ārpus diskusijām.

https://www.db.lv/zinas/minimalas-algas-svira-ekonomika-un-politika-499772

Reģionu jautājums 

“Ar dalītām jūtām,” tā uz jautājumu, kā vērtē minimālās algas palielināšanu par 70 eiro koronavīrusa izraisītās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, atbild sociālo lietu un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš atzīst, ka vislabāk, ja minimālās algas tiktu regulētas, nozaru darba devējiem vienojoties ar darba ņēmēju organizācijām.

20201119-0617-alga.png

Savukārt valsts līmenī minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro mēnesī bija laba iecere tad, kad ekonomika auga. “Problēma nav lielajās pilsētās, bet reģionos. Pašreizējos apstākļos, kad nav zināms, cik ilgi vēl koronavīruss ekonomiku spiedīs uz leju, minimālās algas palielināšana par 70 eiro var radīt problēmas, it īpaši tiem ražotājiem reģionos, kuri savus produktus eksportē. Pasaules tirgū iespējas paaugstināt cenu ir ļoti, ļoti ierobežotas, un tādējādi daļai reģionos izvietoto uzņēmumu jautājums par konkurētspēju uz naža asmens var pārvērsties jautājumā par uzņēmuma tālāko pastāvēšanu,” šaubas par pašreizējās situācijas piemērotību paredzētajam minimālās algas pieaugumam skaidro P. Leiškalns. Viņš atzīst, ka gadījumā, ja koronavīrusa uzbrukums turpināsies, tad tik strauja minimālās algas paaugstināšana reģionu uzņēmumos izraisīs strādājošo skaita samazināšanos un pat ražotņu slēgšanu.

Visu rakstu lasiet 17.novembra žurnālā "Dienas Bizness!

ABONĒJIETlasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!