Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Ja raugāmies no Baltijas ražošanas uzņēmumu perspektīvas - kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju enerģētikas nozarē?

Gribētos teikt, ka šobrīd mēs dzīvojam pārmaiņu laikā. Dažiem uzņēmumiem šīs pārmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar resursu un tehnoloģiju pieejamību, kļuva aktuālas tikai nesen, bet citiem - jau pirms pieciem, sešiem gadiem. Pirmās izmaiņas tirgū bija jūtamas laikā, kad strauji pieauga dabasgāzes cena un līdz ar to sadārdzinājās arī citi resursi, tostarp šķelda. Daudzi uzņēmumi jau tobrīd meklēja risinājumus, kā pielāgot savas iekārtas, lai varētu izmantot cita veida kurināmo, un šobrīd, kad dabasgāzes cena ir stabilizējusies, novērojama situācija, kad dažādu apsvērumu dēļ tirgus spēlētāji vēl arvien izvēlas šo resursu neizmantot. Galvenais iemesls ir virzība prom no fosilajiem kurināmajiem uz AER vai vēl labāk - tādiem, kas nerada emisijas vispār. 

Raugoties no Baltijas ražošanas uzņēmumu perspektīvas, ir vairāki iemesli, kāpēc tie vēlas mainīt savu enerģētisko situāciju, taču neatkarīgi no apsvērumiem ir būtiski, lai šī izvēle būtu arī ekonomiski pamatota. Piemēram, daudzi uzņēmumi ir uzstādījuši saules paneļus elektrības ražošanai. Loģika šajā gadījumā ir vienkārša - saule spīd dienā, kad uzņēmums strādā, un saražotā elektrība tiek izmantota iekārtu darbināšanai, kas sniedz tiešu ieguvumu. Vienlaikus šajā situācijā ir arī viena problēma - tirgus ir piesātināts ar saules enerģiju, un saulainā laikā elektrības cena ir ļoti zema. Šī iemesla dēļ šobrīd arvien aktuālāks kļūst jautājums par enerģijas uzkrāšanu un tās izmantošanu arī tad, kad saules nav. Jebkurā gadījumā - mūsdienu pārmaiņas enerģētikā galvenokārt saistās ar viena resursa – elektrības - pieejamību. Dažbrīd ir izdevīgi elektrību patērēt, citkārt - ražot. Elektrība ir zaļa, un tieši šī dinamika padara to par ļoti interesantu resursu uzņēmumiem.

Kādi ir galvenie izaicinājumi, ar ko šobrīd saskaras rūpniecības un siltumražošanas sektori?

Tehnoloģiju pasaule ar iekārtām, kas tiek darbinātas ar elektrību, piemēram, siltumsūkņi, elektrodu vai elektro katli, mums ir relatīvi jauni, tāpēc tirgū jūtams tehnisko ekspertu trūkums, kas spētu sniegt konsultācijas, veikt aprēķinus un veiksmīgi integrēt šīs iekārtas esošajās katlu mājās. Ir virkne uzņēmumu, kuri paši ir investējuši šo tehnoloģiju izpētē un pašlaik droši uzsāk sava tehnoloģiskā parka pilnveidošanu. Vienlaikus ir ļoti daudz arī tādu, kuri netic šīm iekārtām - viņiem nav laika un iespējas veikt šādas investīcijas, kā arī trūkst pārliecības par to, ka izvēlētais risinājums būs veiksmīgs ne tikai rīt, bet arī ilgtermiņā. Šo uzņēmumu reakcija vēl arvien ir nogaidoša, tas savā ziņā bremzē tirgus attīstību. 

Otra lieta savukārt ir finansējums investīcijām tehnoloģijās. Šobrīd ir pieejams atbalsts, bet bieži uzņēmumiem nosacījumi un šī finansējuma apgūšana ir pārāk sarežģīta. Veiksmīgie piemēri gan izplatās ātri, tāpēc domāju, ka šodienas pionieriem tuvākajā laikā noteikti sekos arī citi. Šie abi manis minētie aspekti galvenokārt saistās ar tehnoloģiju apguvi, taču vienlaikus izaicinājumu netrūkst arī citos virzienos. Piemēram, šobrīd būtu nepieciešams domāt par efektīvāku sadarbību starp uzņēmējiem un elektro pārvades tīklu uzturētājiem. Pašlaik diezgan daudzus komersantus no elektrību patērējošu tehnoloģiju uzstādīšanas attur tieši lielās pieslēguma uzturēšanas maksas.

Pēdējos gados ļoti daudz runāts ne tikai par pāreju uz AER, bet arī par nepieciešamību samazināt enerģijas patēriņu un līdz ar to arī izmaksas kopumā. Kuras tehnoloģijas, jūsuprāt, šobrīd ir visefektīvākās?

Šis nav jautājums tikai par tehnoloģiju, bet galvenokārt - par sapratni un attieksmi. Konkurētspēju noteikti ietekmē efektīvs darbs un efektivitāte kopumā jeb ļoti daudzi faktori. Kā vienu no tiem varu minēt ražošanas procesu sakārtošanu. Uzņēmumi, kas šobrīd to ir izdarījuši, jau ir soli priekšā. Piemēram, ja uzņēmumā vienlaicīgi darbojas vairākas energoietilpīgas iekārtas, rodas augsts patēriņa pīķis, kam pretī nepieciešama jaudīga un bieži vien arī dārga enerģijas ražošanas tehnoloģija, piemēram, katls. Ja šīs iekārtas iespējams ieslēgt ar nelielu intervālu, pietiek ar mazāku katlu. Savukārt, ja starp katlu un iekārtām uzstāda enerģijas akumulatoru, katla jaudu var samazināt vēl vairāk. Jāsaprot, ka tehnoloģija šajā gadījumā nemainās, mainās tikai pieeja, kas gala rezultātā ļauj ietaupīt un samazināt izmaksas. Ja tieši par tehnoloģijām, tad jāsaka, ka šobrīd efektīvākās ir tās, kas var izmantot atlikumu enerģiju un spēj integrēties uzņēmumā, veiksmīgi papildinot esošās iekārtas. Nereti arī tehnoloģijas, kas veic enerģijas uzkrāšanu, ir ļoti vērtīgs ieguldījums un palīdz sabalansēt dažādu iekārtu saražoto enerģiju ar vienmēr mainīgo patēriņu. Vienlaikus ir viens faktors, ko nekad nevajadzētu aizmirst, - drošība. Energoapgādes drošība. Ja uzņēmums atrodas vietā, kur elektroenerģijas pārrāvumi ir ikdiena, tad lielākā daļa tehnoloģiju paliek nelietojamas bez savienojuma ar elektrotīkliem. Un arī te - tehnoloģijas ir tās, kas lieliski var atrisināt drošības jautājumus, piemēram, dīzeļģeneratori, akumulatoru stacijas, gāzes dzinēji un citas.

Šobrīd tirgū ienāk daudz un dažādas jaunas tehnoloģijas, tajā skaitā arī augstas temperatūras siltumsūkņi. Kā jūs vērtējat to potenciālu mainīt spēles noteikumus rūpnieciskajos procesos, un kādu praktisku pienesumu tie var sniegt ražošanas uzņēmumiem?

Siltumsūknis ir augstas efektivitātes iekārta, kas patērē enerģiju, lai atdzesētu vienu vidi un vienlaikus uzsildītu otru. Tā kā patērētā enerģija nonāk arī sildāmajā vidē, klasiskajos aprēķinos siltumsūkņa dzesēšanas jauda ir mazāka nekā tā sildīšanas jauda. Mūsdienās pieejami ne tikai augstas temperatūras siltumsūkņi, bet arī tvaika siltumsūkņi. Ja uzņēmumam rodas atlikuma siltums, piemēram, uzkarsēti notekūdeņi, šie tvaika siltumsūkņi spēj tos atdzesēt un atgūto siltumenerģiju novadīt atpakaļ ražošanā vai citos procesos. Agrāk siltumsūkņi spēja nodrošināt zemāku temperatūru, nekā prasīja ražošana, un to integrācija bija sarežģīta. Tagad notekūdeņu dzesēšanu var tieši savienot ar enerģijas atgriešanu ražošanā - tā ir ideāla kombinācija. Ja vēl pievieno enerģijas uzkrāšanas iespējas, ieguvumi kļūst vēl lielāki. Īsāk sakot, uzņēmums maksimāli samazina vidē izmesto siltumu, kas citādi būtu zaudējums.

Pieļauju, ka daudzi uzņēmumi nemaz neapzinās, ka siltuma zudumi var kļūt par resursu. Kādas ir efektīvākās metodes zaudētās enerģijas identificēšanai un atkārtotai izmantošanai?

Tieši nupat pieminētais piemērs arī ir viena no efektīvākajām metodēm. Kopumā būtu jāsaprot, ka jebkura metode būs efektīva, ja tā nodrošinās siltuma nenonākšanu apkārtējā vidē. Ja uzņēmumu vērtējam no siltuma bilances viedokļa, tad ir pievadītā enerģija, lietderīgi izmantotā enerģija un zudumi jeb neizmantotā enerģija, kas nonāk atmosfērā. Gudri būtu šos zudumus notvert un pārvērst par lietderīgi izmantojamu enerģiju vai vēl labāk - panākt, ka zudumu nav vispār. Bez jau minētajiem siltumsūkņiem ir arī citi veidi, kā izmantot atlikuma siltumu, piemēram, ekonomaizeri. Šī tehnoloģija pati par sevi nav nedz jauna, nedz unikāla, taču tās uzstādīšana un integrēšana esošajās sistēmās bieži vien ir sarežģīta. Vienkāršs un efektīvs veids, kā noteikt enerģijas zudumus, savukārt ir termometrs. Ja vidē nonāk siltums ar temperatūru, kas pārsniedz apkārtējās vides temperatūru, ir vērts izvērtēt, vai šo enerģiju ir iespējams atgriezt atpakaļ ražošanā.

Visiem zināms, ka energoresursu tirgus ir mainīgs un piegādes nereti neprognozējamas. Kādu lomu šādā situācijā spēlē gāzes dzinēji, īpaši tīkla frekvences regulēšanā?

Pilnībā piekrītu par energoresursu tirgus neprognozējamību. Īpaši, ja piegādi veic saule vai vējš. Lai arī esam labi iemācījušies prognozēt laika apstākļus, tomēr šī neprognozējamība rada svārstības tīklā, un šīs svārstības ir nepieciešams kompensēt. Mums Latvijā, manuprāt, ir ļoti labvēlīga situācija ar elektrības ražošanas jaudām un iekārtām, īpaši ar hidroelektro stacijām. Vienlaikus tomēr ir noteikti brīži, kur ir nepieciešama ātra un efektīva regulēšana. Ļoti efektīvi regulēšanas pasākumos var iesaistīties akumulatoru stacijas, bet, kā jau iepriekš minēju, to kapacitāte ir ierobežota. Tad efektīvs veids ir gāzes dzinēji. Šobrīd balansēšanas tirgus attīstās - dalībnieku gan vēl nav daudz, taču pakalpojumu cenās nereti novērojamas lielas svārstības, kas var šķist ļoti pievilcīgas. Domāju, ka ar laiku šī maksa izlīdzināsies un pietuvosies līmenim, kādu redzam Eiropā. Tāpat tā ir pietiekami interesanta, lai uzņēmumi iesaistītos tīkla frekvences regulēšanā un uzstādītu gāzes dzinējus. Labs piemērs ir Igaunija, kur šobrīd notiek sarunas un tuvākajos gados plānots realizēt iespaidīgus projektus tieši ar gāzes dzinējiem tīkla balansēšanai. 

Viens no risinājumiem elastīgākai energosistēmai ir arī elektrodu katli. Kā tie palīdz balansēt tīklu un vienlaikus kalpot rūpnieciskajām vajadzībām?

Var teikt, ka elektrodu katli darbojas pretēji gāzes dzinējiem. Ja gāzes dzinēji kompensē iztrūkumu, kas rodas vienā virzienā, tad elektrodu katli kompensē svārstības pretējā virzienā. Svarīgi arī atšķirt elektrodu katlus no elektrokatliem. Elektrodu katlā elektrības izlāde notiek starp elektrodiem ūdens vidē, savukārt elektrokatls būtībā ir liels elektrisks ūdens sildītājs - līdzīgs tiem, kādus redzam mājsaimniecībās. Vēl viena būtiska atšķirība ir tā, ka elektrodu katli parasti sākas ar jaudu no 5 megavatiem (MW), bet elektrokatli biežāk tiek izmantoti mazākām jaudām. Tīklu balansēšana pēc būtības nozīmē to, ka, saņemot signālu par iekārtas ieslēgšanu, tai noteiktā laikā jāiedarbojas un jāsasniedz maksimālā jauda. Šajā kontekstā biežāk redzam elektrodu katlus, un te ir būtiska nianse - ieslēdzoties tie dažu minūšu laikā sasniedz pilnu jaudu un sāk ražot gandrīz tikpat daudz siltumenerģijas. Tik straujām izmaiņām reti kura iekārta vai regulēšanas mehānisms spēj pielāgoties. Šī iemesla dēļ šādus risinājumus parasti izmanto tur, kur ir iespējams siltumu nekavējoties izmantot vai uzkrāt. Latvijā un citur šodien elektrodu katli gandrīz vienmēr tiek kombinēti ar siltuma akumulatoriem - vai nu jau uzstādītiem, vai plānotiem. Bez tiem šo katlu izmantošana balansēšanai ir sarežģīta. Ir arī vēl dažas nianses. Šodien tīkla balansēšanai var izmantot iekārtas, sākot no 1 MW. Pastāv iespēja virtuāli apvienot vairākas mazākas iekārtas, taču līdz šim šādu modeļu ir salīdzinoši maz. Ja tirgus noteikumi mainīsies un balansēšanā varēs piedalīties arī ar mazākas jaudas iekārtām, pakalpojuma sniedzēju skaits noteikti pieaugs. Tajā pašā laikā es gribētu atgādināt, ka elektrokatli nav obligāti jāskata tikai saistībā ar tīkla balansēšanu - tie var būt labs palīgs arī ikvienam uzņēmumam. Tos, tāpat kā elektrodu katlus, var izmantot tvaika ražošanai brīžos, kad ir lēta elektrība vai pieejama pašu saražota elektrība. Pieejami arī kombinētie jeb hibrīda katli, kas ikdienā strādā ar gāzes degli, bet lētajās stundās papildus ražo siltumenerģiju ar elektrību. Hibrīda katliem ir viena būtiska priekšrocība - kopā ar elektro risinājumu tie no auksta stāvokļa spēj sasniegt maksimālo jaudu daudz īsākā laikā. Tas ir īpaši interesants risinājums uzņēmumiem ar maiņu darbu - ja parasti katls jāieslēdz divas stundas pirms ražošanas sākuma, tad ar hibrīda katlu pietiek ar vienu stundu, un operators iegūst papildu laiku.

Kā vērtējat Baltijas reģiona izaugsmi AER tirgū?

Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem un efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam. Ļoti labi palīdz valsts atbalsta mehānismi, un es sagaidītu vēl vairāk aktivitātes un piedāvājumus gan uzņēmējiem, gan privātajam sektoram. Manuprāt, mēs ļoti labi esam attīstījuši elektrības ražošanu ar saules enerģiju. Es ļoti priecātos, ja arī siltuma enerģijas ražošana ar saules kolektoriem kļūtu populārāka. To lielā mērā nosaka tieši valsts politika un valsts atbalsta mehānismi. Mūsu novērojumi liecina, ka uzņēmēji ļoti labprāt iesaistās dažādu līdzfinansējumu apguvē, kļūst neatkarīgāki un elastīgāki savā ražošanas procesā. Ja atbalsta nav, tad praktiski nav arī attīstības šajā virzienā. Varbūt kādreiz pienāks tāds lūzuma punkts, ka uzstādīt iekārtas AER izmantošanai būs ekonomiski izdevīgi, bet šobrīd mēs vēl neesam tādā situācijā. Valstij nevajag kautrēties palīdzēt saviem uzņēmumiem attīstīties, jo uzskatu, ka šis ieguldījums noteikti atmaksāsies un pie tam ļoti īsā laikā. 

Kas, jūsuprāt, nepieciešams, lai Baltijā izveidotu elastīgu un sabalansētu energosistēmu?

Ir tāds vārdu salikums kā politiskā griba. Ja mēs to tiešām gribēsim, tad arī izdarīsim. Šobrīd mēs paši Baltijā esam atbildīgi par elastību un sabalansētību. Varētu domāt, ka tirgus ar laiku pats noregulēs tirgus dalībnieku skaitu nepieciešamajā apjomā. Taču ar mērķtiecīgām darbībām mēs to varam izdarīt ātrāk un mazāk tērēt līdzekļus pakalpojumu iepirkšanai no citām valstīm.

16. oktobrī FILTER organizē konferencei, kas vienkopus pulcēs plašu ekspertu loku. Kādi būs pasākuma galvenie akcenti, un kādus praktiskus ieguvumus no konferences var sagaidīt tās dalībnieki?

Pagājušā gada septembrī mēs organizējām pirmo konferenci, kas notika Rīgā. Konferences temati ir ļoti cieši saistīti ar to, ko mēs darām ikdienā - piedāvājam dažādus tehnoloģiskos risinājumus enerģētikas jomā. Arī šogad konference ir fokusēta uz dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem un to integrāciju mūsu ikdienā. Uz skatuves uzstāsies mūsu partneri un draugi, kas ir cieši saistīti ar šo tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu. Visu spektru aptvert vienas konferences ietvaros ir pagrūti, un ir dažas tehnoloģijas, kas bija apskatītas iepriekšējā gadā, un pieņemu, ka dalībniekiem nebūtu ļoti aizraujoši klausīties to pašu vēlreiz. Taču jautājumu spektrs ir tik plašs, ka pietiks vēl vismaz pieciem gadiem, un gan jau pa šo laiku parādīsies vēl jaunumi, par kuriem gribēsim pastāstīt. Mūsu konferences uzsvars ir tieši uz praktiskiem risinājumiem, uz tehnoloģijām un to attīstību. Dalībniekiem būs iespēja ne tikai noklausīties mūsu prezentētāju stāstus, bet arī klātienē satikt šos profesionāļus un aprunāties.

Kas tieši būtu jādara Latvijas un Baltijas ražošanas uzņēmumiem, ja tie vēlas samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un vienlaikus saglabāt konkurētspēju?

Domāju, ka ar laiku starp samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un saglabāt vai palielināt konkurētspēju mēs varēsim likt vienlīdzības zīmi. Pieļauju, ka pēc pieciem, varbūt desmit gadiem AER izmantošana būs kļuvusi par ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem. Arī turpmāk tiem būs sava un ne maznozīmīga loma mūsu enerģētikā. Protams, būs kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, piemēram, Igaunijā plaši izmantotā slānekļa eļļa vai Polijā raksturīgās ogles. Tie rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami. Savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga, mums ir izveidots labs tās tīkls, un daudzos gadījumos tā joprojām ir labākā izvēle. Ja runājam par izaugsmes ceļu tuvāko piecu gadu laikā, tad šī ceļa sākums ir tieši šodien, tāpēc esam drosmīgi, esam gudri un pēc iedvesmas braucam uz FILTER konferenci!