Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

2025.gada pirmajos piecos mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasēts uzņēmumu ienākumu nodoklī, iedzīvotāju ienākuma nodoklī, muitas nodoklī, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī, nekustamā īpašuma nodoklī, kā arī akcīzes nodoklī par tabakas izstrādājumiem un dabasgāzi.

Gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 2,3 miljardi eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos bija 1,579 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,024 miljardus eiro, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 503 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 243,3 miljonus eiro, kas ir par 3,2% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 119,4 miljonus eiro, kas ir par 1,4% vairāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 92 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk, nekā plānots, par alu - 20,2 miljonus eiro, kas ir par 1,9% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 12,8 miljonus eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 379,7 miljoni eiro, kas ir par 27% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 155,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% vairāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 51,9 miljonus eiro, kas ir par 2,5% mazāk, nekā plānots, solidaritātes iemaksas veiktas 30,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots, muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 30,6 miljonus eiro, kas ir par 8,9% vairāk, nekā plānots, bet dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 29,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,6% mazāk, nekā plānots.

Savukārt izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 23,2 miljonus eiro, kas ir par 4,4% mazāk, nekā plānots.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos bija 11,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,6% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 2,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,8% mazāk, nekā plānots.

Finanšu ministrijā skaidro, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,641 miljarda eiro apmērā jeb par 302,5 miljoniem eiro jeb 5,7% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos piecos mēnešos tika pārpildīts par 0,9% jeb 48,7 miljoniem eiro. Plāna pārpildi pamatā sekmēja virsplāna uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024.gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025.gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu šogad pirmajos piecos mēnešos par 74,8 miljoniem eiro jeb 24,5% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

PVN ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos bija par 7,4% jeb 108,2 miljoniem eiro lielāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. PVN iemaksas šogad pirmajos piecos mēnešos palielinājušās par 4,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tostarp FM galvenokārt izceļ pieaugumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, tāpat arī būvniecībā un atsevišķās pakalpojumu nozarēs. Savukārt PVN atmaksas samazinājās par 2,4%, ko ietekmē atmaksu svārstīgums.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti par 6,8% jeb 32 miljoniem eiro vairāk nekā pērn pirmajos piecos mēnešos. Neskatoties uz naftas produktu un cigarešu patēriņa kritumu, lielākais ieņēmumu kāpums bija ieņēmumos no naftas produktiem - par 6,6% jeb 15 miljoniem eiro un tabakas izstrādājumiem - par 9,4% jeb 10,3 miljoniem eiro, kas ir saistīts ar akcīzes nodokļa likmju naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra.

FM arī norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 1,9 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 5,2% jeb 96,8 miljoniem eiro.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos nodokļu reformas ietekmē bija par 1,5% jeb 15,5 miljoniem eiro lielāki nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. 2025.gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar 2024.gada pirmo ceturksni. Tas saistāms gan ar minimālās algas paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra no 700 eiro līdz 740 eiro, gan arī ar joprojām noturīgu pieaugumu privātajā sektorā, kur kāpums bija par 3,6 procentpunktiem straujāks nekā sabiedriskajā sektorā, pieaugumam veidojot attiecīgi 9,4% un 5,8%, kamēr darba ņēmēju skaits tautsaimniecībā šogad ir nedaudz mazāks kā pirms gada.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos iekasēti 301,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 21,7% jeb 83,6 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada. Ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar to, ka 2024.gadā bankas maksāja nodevu, kas vēlāk tika novirzīta hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta kompensācijām. Pērn piecos mēnešos banku veiktie nodevas maksājumi bija 48,8 miljonu eiro apmērā. Šāda veida iemaksa šogad nav noteikta, tāpēc kopējie ieņēmumi ir mazāki, nordāa FM. Tāpat pērn piecos mēnešos ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas bija par 35,8 miljoniem eiro lielāki nekā šogad pirmajos piecos mēnešos. Kritums vērojams arī pamatbudžeta procentu ieņēmumos - par 11 miljoniem eiro - un no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu - par 7,1 miljonu eiro.