Tādējādi cilvēki, tuvojoties pensijai, varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.

Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju otrajā līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties.

Ministrijā norādīja, ka cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, un ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki.

Pieņemot šos grozījumus, iedzīvotāji varēs pieņemt lēmumu šos uzkrājumus pārlikt uz pensiju pirmajā līmeni, kurā tiek nodrošināts, ka kapitāls netiks samazināts un var vienīgi pieaugt. Šī būs brīvprātīga izvēle - cilvēks pats varēs izlemt, kad to darīt, ja līdz pensijai palikuši ne vairāk kā pieci gadi, norādīja ministrijā.

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vadītāja Anželika Dobrovoļska norāda, ka LM piedāvājums ir izdevīgs valstij, ne pensijas krājējam. 

"Šis priekšlikums nozīmē, ka cilvēkam pašam būs jāizvēlas brīdis, kad "izņemt" savu 2. līmeņa uzkrājumu un pievienot to 1. līmenim. Praktiski – tas ir “market timing”, kā profesionāļi sauc tirgus momenta ķeršanu. Tas reti izdodas pat profesionāliem investoriem. Pie viduvējas finanšu pratības Latvijā, ļoti iespējams, ka daudzi šo soli veiks tieši tirgus krituma brīdī – un pazaudēs vēl vairāk naudas," komentē eksperte. Viņa teic, ka, pievienojot 2. līmeņa uzkrājumu 1. līmenim, cilvēks zaudē vienu no būtiskākajām 2. līmeņa priekšrocībām – iespēju šo kapitālu atstāt mantojumā. Tā vietā tas kļūst par daļu no kopējā pensiju budžeta, kurā mantiniekiem nav piekļuves. 

"Pensiju 1.līmeņa indeksācija ir atkarīga no politiskiem lēmumiem un budžeta iespējām. Savukārt 2. līmeņa uzkrājums ir daļa no finanšu tirgus – jā, tas pakļauts īstermiņa svārstībām, taču ilgtermiņā tas dod labākas izaugsmes iespējas. Turklāt, šobrīd valsts budžetam priekšā stāv vairāki gadi ar lielām tēriņu pozīcijām un likt lielas cerības uz augsto indeksāciju ir naivi," akcentē eksperte.

Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par to vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā.

Līdzīgi grozījumi par elastīgāku pensiju otrajā līmeņa kapitāla izmantošanu jau tika virzīti 2022.gadā Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, tomēr politiķi vēl nebija gatavi šo priekšlikumu atbalstīt.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.