Ceturtdien Finanšu ministrijā (FM) notika ikgadējā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu gada sanāksme. Tās laikā ministrijas pārstāvji ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Finanšu instrumentu biroja un Norvēģijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas gaitu un programmu ieviešanas progresu 2014.-2015.gadā, informē FM.
Šobrīd notiek aktīvs projektu ieviešanas periods. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā paredzētais neto finansējums ir 67,1 miljons eiro. Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ, kā arī stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti. Patlaban no kopējā finansējuma izlietoti 22% jeb 14,7 miljoni eiro. Paredzēts, ka visas programmas noslēgsies 2017. gadā.
Norvēģu finansējuma investīcijas Latvijā veicina mūsu iedzīvotāju labklājību un sniedz sabiedrībai reālus ieguvumus. Šo atbalstu izjūt ne tikai galvaspilsētā, bet arī tuvākos un tālākos Latvijas reģionos, kur ikdienā ar projektu starpniecību tiek veidotas jaunas darbavietas, daudzveidīgāki pakalpojumi, saglabāts un attīstīts kultūras mantojums. Iedzīvotāji novērtē Norvēģijas finansējuma sniegto atbalstu, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Norvēģijas pārstāvji, uzklausot FM ziņojumus, augstu novērtēja sadarbību, attieksmi un ieguldīto darbu programmu ieviešanā. Norvēģijas pārstāvji informēja, ka Latvija joprojām uzrāda vienu no labākajiem sniegumiem programmu ieviešanā starp citām instrumentu saņēmējvalstīm.
Abas puses apzinās, ka ir iespējams sasniegt vēl vairāk, mācoties no pieredzes un mērķtiecīgi fokusējoties uz rezultātu, vienlaikus vienkāršojot dažādas procedūras. Norvēģijas puse akcentēja būtisko nozīmi bilaterālo attiecību stiprināšanā dažādās jomās, aicinot Latviju pielikt visas pūles šī mērķa sasniegšanā, īpaši EEZ/Norvēģijas finansētajās programmās un projektos.
Populārākie
- Ūdenssaimniecības nākotne: mazāki ūdens zudumi, zemākas izmaksas un sasniegti ES klimata mērķi
- Baltijas uzņēmēji pilnvērtīgi neizmanto pieejamo finansējumu
- Cenšas izlīdzināt konkurenci ar Baltijas māsām
- Labieša alus ražotāja apgrozījums pērn palielinājies par 9,8%
- Ar lielu daļu eID karšu no decembra pirmās puses potenciāli vairs nevarēs veikt e-parakstus
