Tā vismaz liecina dati par šogad notikušajiem sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (Initial public offering jeb IPO).

Proti, kopš šā gada sākuma pasaulē reģistrēti jau 875 IPO, kuros piesaistīti līdzekļi vismaz viena miljona ASV dolāru apmērā, ziņo Dealogic. Kopā šajos IPO piesaistīti 230 miljardi ASV dolāru. 

Tādējādi gan šādu darījumu skaita, gan piesaistītas naudas apmērā ziņā dažu mēnešu ietvaros fiksēti jauni vēsturiskie rekordi.

Iepriekšējais rekords IPO skaita ziņā (592) pasaulē tiks fiksēts 2000. gadā pirms interneta akciju burbuļa plīšanas. Tad arī šajā pašā gada periodā ar IPO palīdzību tika piesaistīti 80 miljardi ASV dolāru (iepriekšējais rekords gada pirmajai daļai), kur šis rādītājs nu vienkārši nobāl pašreizējo apmēru priekšā. Šogad līdz šim ar IPO palīdzību piesaistītās naudas apmērs jau tagad pārspējot pilna gada rādītājus 21 no 26 iepriekšējiem gadiem, raksta Financial Times.

Jāatgādina, ka 2000. gadā notika viens no slavenākajiem akciju tirgus sabrukumiem mūsdienu finanšu vēsturē. Tirgus dalībnieki pirms šī notikuma vairākus gadus gluži vai neprātīgi par ļoti augstu cenu pirka dažādu interneta kompāniju akcijas, lai gan daudzi šie uzņēmumi bija mazi un bieži vien nespēja strādāt ar peļņu, kas galu galā noveda pie to bankrota. Kādā brīdī ballīte akciju tirgū beidzās un 31 mēneša laikā no 2000. gada marta Nasdaq Composite vērtība saruka aptuveni par 80%.Par būtisku daļu no IPO tirgus šoreiz ir atbildīgas tā saucamās SPAC (Special purpose acquisition company) kompānijas. Faktiski tas paredz čaulas kompānijas izveidi (kurai nav kāda komerciāla darbība), kas ar IPO piesaista kapitālu kāda eksistējoša uzņēmuma iegādei.

Nozares eksperti vērš uzmanību uz centrālo banku bezprecedenta centieniem stimulēt ekonomiku, kas pie zemes spiež procentu likmes (daudzu valstu parādam ienesīgums ir negatīvs). Šāda situācija uz ļoti lieso sagaidāmo procentu ienākumu fona nozīmē lielu pieprasījumu pēc jaunām akcijām – pat pie lielāka riska (ar jaunām kompānijām bieži vien tiek saistīts krietni lielāks risks, jo tās nevar lepoties ar garu korporatīvās peļņas un apgrozījuma vēsturi).Tāpat šobrīd gandrīz visi gaida strauju ekonomiku lēcienu ārā no pandēmijas bedres un patērētāju tēriņu palielināšanos. Domājams, arī daudzi uzņēmumi redz, kā veiksmīgi savus IPO plānus īsteno citi. Rezultātā uz biržu var turpināt mēģināt doties daudzi tie, kas savus šos plānus bija iesaldējuši līdz nedaudz saulainākam brīdim. Vismaz pašlaik arī investoru apetīte pēc šādiem IPO ir ļoti liela.